30
Vispirms par sevi! Valdības kritizēšana ir vieglākais ceļš…
LRA mērķis ir sakārtot valsts pamatus un cīnīties pret parazītekonomiku. Piemēram, OIK, kas paņem trešdaļu no maksas par elektroenerģiju. Piemēram, ātrajiem kredītiem, kas nodara lielu postu cilvēkiem. Apkārt ir pilns ar tādām nezālēm, kurās Latvija šobrīd ieaugusi. Sāksim ar simbolisko – kā mēs ievēlam Valsts prezidentu! LRA piedāvāja pilnīgi jaunu konceptu, kā iesaistīt sabiedrību lēmuma pieņemšanā, likumā nosakot, ka katram prezidenta kandidātam ir jāiztur šis uzticības tests, savācot noteiktu skaitu pilsoņu parakstu. Šis priekšlikums Saeimā tika noraidīts. Taču vismaz šobrīd ir atbalstīts cits priekšlikums, kas varbūt palīdzēs nedaudz sakārtot vienu no graujošākajiem sabiedrības neuzticības cēloņiem – to, ka prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Mūsu mērķis ir padarīt šo procesu atklātu. Pat apstākļos, kad LRA ir iespiesta dziļākajā opozīcijā, mēs īsā laikā esam caursituši vairākus jautājumus, kur gadiem nebija meklēts risinājums.
Citēšu, kā LRA pirms kāda laika raksturoja tās pārstāvju sapulces priekšsēdētājs Guntis Gladkins: “LRA apvieno spēkus ar līdzīgi domājošām partijām un biedrībām, lai izveidotu spēcīgu, centriski un eiropeiski orientētu, Latvijas novados plaši pārstāvētu politisku apvienību.” Jautājums – vai Latvijā ir daudz tādu partiju, kas sevi nesauc par “centrisku” un “eiropeisku”? Pat “Saskaņa” tikko kongresā pieteica sevi kā eiropeisku. Vai šīs frāzes nav pārāk nolietotas Latvijas politikā?
Desmit gados esmu pārliecinājies, ka politikai ir jābūt centriskai jeb līdzsvarotai. Atbildīgu politiku nevar panākt ar radikāliem līdzekļiem. Ja politiķi var atļauties lietot jēdzienu “nekuriene”, runājot par Latvijas novadiem, tad tā ir radikāla politika.
Kurš lieto jēdzienu “nekuriene”?
Konkrētais izteikums nāk no Ilzes Viņķeles… Taču es runāju par politiku, kuru mums it kā piedāvā ar eiropeiskiem un centriskiem lozungiem. Faktiski tas ir piedāvājums aizmirst 600 tūkstošus cilvēku. Krīzes laikā Latvijā tika īstenota konsolidācija – ar budžeta cirpšanu, algu samazināšanu. Šobrīd jau notiek jauns konsolidācijas vilnis – “cērt” pakalpojumu pieejamību. Mēs saprotam, ka pārmaiņām ir jānotiek, taču tās nevar notikt matemātiski. Ja tiek lemts, ka skola kādā vietā jāslēdz, tad šī skola iedzīvotājiem ir jāaizstāj ar labu ceļu. Tā būtu centriska, līdzsvarota politika. Taču līdz šim Latvijā pakalpojumi tiek tikai samazināti, bet nekas netiek kompensēts. Rīga, protams, dzīvo ievērojami augstākā līmenī nekā vidēji Eiropas Savienība, jo Rīgā IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks nekā ES vidējais līmenis, bet cilvēki reģionos ir aizmirsti. Racionālākais droši vien būtu sadzīt visus cilvēkus vienā punktā, kur viņi dzīvotu daudzdzīvokļu mājās. Bet kur paliek latviskais dzīvesveids?
Varbūt mums tiek piedāvāts eiropeiskais dzīvesveids – ja nespēj pats uzturēt latvisko dzīvesveidu laukos, vari pārcelties. Daudzi tādu izvēli arī izdara.
Jo valsts nenodrošina viņiem stabilu darbu un ienākumus un infrastruktūra neatbilst vajadzībām, lai tur varētu pilnvērtīgi dzīvot.
Agrāk arī ne vienmēr nodrošināja, tomēr latviešiem bija svarīgi saglabāt šo dzīvesveidu.
Tas lielā mērā ir atkarīgs no vecuma. Arī runājot par vērtībām – cilvēka uzskati nav noturīgi visas dzīves garumā. Kad es biju students, es biju stipri liberālāks nekā šobrīd. Ja tu esi jauns, tu gribi baudīt iespējas un lielāka priekšrocība šķiet dzīvoklis, kur nav jātērē laiks, uzturot saimniecību. Taču ar laiku, kad ir ģimene, cilvēks kļūst konservatīvāks, viņš sāk novērtēt citas vērtības. Viņš vēlas būt tuvāk dabai, izmantot priekšrocības, ko dod ekoloģiska vide. Tas ir latviskais dzīvesveids. Taču tas, ka šī iespēja izrādās nežēlīgi dārga, nozīmē, ka cilvēkiem tā faktiski tiek liegta. Manuprāt, tas ir nepareizi.
Jūs teicāt, ka LRA līdz šim nav “sasmērējusies”, taču Mārtiņš Bondars, pametot frakciju, iebilda pret aizdomīgajām darbībām oligarhu lietas izmeklēšanas komisijā, kur LRA pārstāvis Mārtiņš Šics bija balsojis par Ingunu Sudrabu kā komisijas vadītāju, ar to palīdzot padarīt komisijas darbību par farsu. Jūs bijāt Saeimā un to visu redzējāt. Vai jums tas šķiet pieņemami?
Man tas nebija un nav pieņemami. Es esmu uzklausījis Mārtiņa Šica argumentus. Es varu mēģināt tos saprast, bet es tiem nepiekrītu. Viņaprāt, parlamentārās izmeklēšanas komisija ir opozīcijas instruments, un pēc loģikas tā būtu jāvada opozīcijas pārstāvim. No šī viedokļa alternatīva Sudrabai bija “Saskaņas” pārstāvis, par ko Šics nevarēja balsot. Otrs arguments bija, ka Andrejs Judins ar šo oligarhu lietas izmeklēšanas komisiju vairāk mēģināja veidot sev politisko kapitālu, nevis reāli kaut ko izmeklēt. Tomēr atgādināšu, ka vēlāk Mārtiņš Šics parakstīja pieprasījumu par Sudrabas izslēgšanu no izmeklēšanas komisijas un līdz ar to arī no tās vadības. Ironiski, ka Saeima šo priekšlikumu noraidīja, un trūkstošās balsis “piemeta” Nacionālā apvienība, “Vienotība” un ZZS. Tur viss tika smalki noorganizēts. Vēlāk Šics arī pauda viedokli, ka oligarhu sarunas jāpublisko, taču arī šo likumprojektu koalīcijas partijas iestūmušas dziļi atvilktnē. Tas neatceļ Šica balsojumu par Sudrabu, taču viņš ir mēģinājis šo situāciju labot.
Tomēr rodas jautājums, vai kaut kur LRA dzīlēs tomēr neslēpjas kādas oligarhu intereses. Piemēram, aktīvs apvienības biedrs ir Dainis Liepiņš – savulaik Aināram Šleseram tuvs cilvēks. Kāda ir viņa loma apvienībā?
Šobrīd viņš ir Ozolnieku novada vadītājs, kur strādā un pilda vēlētājiem dotos solījumus. Cik zinu, viņš uz Saeimu neplāno kandidēt. Mana mēraukla ir darbs frakcijā, un mūs neviens no malas nemēģina ierobežot vai uzspiest kādas intereses.
Bondars savulaik norādīja, ka tieši Liepiņa vadībā LRA notiek “acīmredzama tuvināšanās ZZS”.
Tas gan būtu dīvaini… Domāju, ka Bondara kunga mērķis bija viens – panākt LRA “laulības” ar Jaunupa kunga un Pūces kunga partiju “Latvijas attīstībai”. Viņš vēlējās vieglāku ceļu politikā. Skaidrs, ka ir ērtāk aiziet pie servēta galda, kur kāds uzsauc mielastu, nevis pašam strādāt smagos apstākļos.
Ne tikai Bondars to vēlējās. Arī cits LRA biedrs – Valkas mērs Vents Armands Krauklis – bija parakstījis aicinājumu par sadarbību.
Kraukļa kungs bija vienīgais no Vidzemes partijas, kas atbalstīja šo sadarbību. Tur bija iekšējas diskusijas, taču tagad Vidzemes partija ir pieņēmusi lēmumu darboties LRA ietvaros, nevis līdzdarboties tās graušanā.
Visticamāk, būs mēģinājumi nākamās Saeimas darba kārtībā vilkt tādus jautājumus kā Kopdzīves likums un Stambulas konvencijas ratifikācija. Kā balsos LRA, ja tās pārstāvji tiks ievēlēti?
LRA balstās Satversmes vērtībās, un tā ir viena no mūsu prioritātēm. Mēs neesam agresīvi noskaņoti pret seksuālajām minoritātēm, bet mēs atbalstām to ģimenes modeli, kas noteikts Latvijas Republikas Satversmē. Par Kopdzīves likumu nebalsosim. No Stambulas konvencijas esam gatavi atbalstīt to sadaļu, kas attiecas uz vardarbības ierobežošanu ģimenē. Taču pašreizējā veidolā Stambulas konvencijā tiek mēģināts salikt kopā daudzas sabiedrībai nesaprotamas lietas. Būtu neprāts tagad bīdīt šo jautājumu cauri parlamentam, tas tikai iedzītu vēl lielāku ķīli starp sabiedrību un valsts varu. Tieši pretēji – mums vajag sabiedrību vienot.
