Māris Antonevičs: “Zaļie cilvēciņi”, lūdzu, informējiet policiju un Ministru prezidenti par saviem nodomiem! 19
Runājot par drošību , kā joks parasti tiek atgādināts teiciens, ka “ģenerāļi vienmēr gatavojas iepriekšējam karam”. Katrā jokā ir daļa joka, taču pēdējā laika notikumi kārtējo reizi liek aizdomāties par mūsu drošības iestāžu gatavību dažādām provokācijām. Intervijās un diskusijās tik bieži ir pieminēts apzīmējums “zaļie cilvēciņi”, ka reizēm rodas bažas – varbūt tiešām provokācijas tiek gaidītas tikai no zaļos apģērbos tērptiem vīriešiem?
Kad gada sākumā Maskavā tika nogalināts Krievijas opozīcijas līderis Boriss Ņemcovs, viens no galvenajiem jautājumiem bija par vietu, kur tas noticis – uz tilta, tikai dažus simtus metru no Kremļa, kur atrodas Krievijas prezidenta darbavieta. Skaidrs, ka noziegums tādā vietā nevarēja palikt nepamanīts drošības dienestiem. Tomēr tas netika novērsts, un vainīgie netika uz vietas aizturēti. Arī vēlāk izmeklēšana nav bijusi īpaši sekmīga, lai gan tiek pieļauts, ka “pēdas” ved uz Čečeniju. Bet kāpēc dienesti neredzēja, kas notiek uz tilta? Skaidrojumi ir divi – vai nu tie nebija uzdevumu augstumos vai arī nebija izdevīgi iejaukties.
Līdzīgs jautājums rodas par Rīgā notikušajiem uzbrukumiem izstādei par Ukrainas “Maidanu”. Tā bija izvietota iepretim Ministru kabinetam, un šai vietai (tāpat kā, piemēram, Saeimas namam vai Valsts prezidenta darbavietai) gan jābūt uzmanītai ļoti rūpīgi, bet drošības iestādēm – labi informētām par visu, kas notiek to tuvumā. Nepārliecinoši skan Valsts policijas preses sekretāra skaidrojums par valdības nama apsardzi: “Šajos objektos norīkotajiem policistiem primārais uzdevums ir rūpēties par paša objekta drošību.” It kā drošība sākas tikai durvju priekšā…
Kā zināms, provokācijas sākās jau izstādes atklāšanas dienā, tāpēc to turpināšanos varēja prognozēt. Protams, tāpat kā Krievijas opozicionāra slepkavības gadījumā paliek arī otra versija – nevēlēšanās iejaukties. Šajā gadījumā tas vairāk ir jautājums par Rīgas Pašvaldības policijas rīcību, ņemot vērā tās augstākās priekšniecības – Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova – neslēptās antipātijas pret “Maidana” izstādi un tās rīkotājiem.
Var jau teikt, ka uzbrukumos cietuši tikai izstādes eksponāti, taču lielāks kaitējums ir nodarīts Latvijas un tās iestāžu tēlam. Jo īpaši tāpēc, ka tas nav pirmais gadījums, kas rāda cik viegli Latvijā provokatoriem ir darboties nozīmīgu objektu degungalā. Jūnijā, kad Latvijā notika vērienīgas NATO militārajās mācībās “Saber Strike 2015″ divi Krievijas pilsoņi, izmantojot alumīnija kāpnes, netraucēti iekļuva Ādažu bāzē. Abi izrādījās bēdīgi slavenās Krievijas nacionālboļševiku kustības biedri (tai atbalstītāju netrūks arī Latvijā), bet tas ne tikai nebija traucēklis, lai viņi šķērsotu Latvijas robežu un pietuvotos svarīgam militāram objektam, bet arī iekļūtu tajā un izvietotu “operācijas” fotogrāfijas internetā. Šim gadījumam bija jākļūst par nopietnu signālu, diemžēl pēdējie notikumi pie Ministru kabineta rāda, ka kļūdas nav ņemtas vērā.
Turpinājumā fragments no LNT raidījuma 900 sekundes intervijas ar valdības vadītāju Laimdotu Straujumu.
LNT: – Jūsu kabineta logi taču atradās pretī šai izstādei.
L.Straujuma: – Parasti es neskatos pa logiem. Es sēžu ar muguru…
– Bet tur ir tiešā redzamība vai ne?
– Droši vien, ja skatās, tad ir.
– Valsts kancelejas vadība satraukusies, ka vandālisms noticis valdības ēkas priekšā, bet likumsargi bijuši lēnāki par vandāļiem. Kā jūs to vērtējat?
– Šī izstāde tika rīkota pārkāpjot tos noteikumus, kas paredzēti pasākumu rīkošanai. (..) Pieteikumā tika norādīts, ka drošību nodrošinās Pašvaldības policija. Tajā pašā laikā rīkotāji nebija informējuši pašvaldības policiju par izstādi.
– Kad izstāde tika uzstādīta, visiem bija zināms, ka ir šāda situācija. Tas vairs nav attaisnojums.
– Valsts policija nebija informēta, Pašvaldības policija arī nebija informēta…
– Jūs zinājāt, ka ir izstāde, mēs zinājām, ka ir izstāde, sabiedrība zināja, ka ir izstāde. “Nebija informēta” – skan savādi… Bet kā jūs vērtējat, ka notiek šādi vandālisma akti? Kā vērtējat drošības iestāžu darbu?
– Skaidrs, ka drošības iestādēm bija jāseko. Bet kā es teicu, Valsts policija bija informēta, ka to dara Pašvaldības policija.
– Pašvaldības policija ir vainīga?
– Nē, Pašvaldības policija arī nebija informēta.
Nu ko? Cerēsim, ka “zaļie (un arī citu krāsu) cilvēciņi” pirms te kaut ko plānos, informēs gan Valsts policiju, gan Pašvaldības policiju. Un visādam gadījumam nosūtīs kopiju arī Ministru kabinetam.
