Māris Antonevičs: Vakcīna pret migrācijas problēmām nav izdomāta, tāpēc atliek sargāt galvas, lai nenogriež 4
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vienmēr pārskrien šermuļi un uznāk nelabums, lasot, ka terorists savam upurim “ar nazi nogrieza galvu”. Izvēlētais slepkavības veids skaidri parāda, kas nav vienkārši noziegums, bet mežonīgs rituāls.
Mērķis nav tikai nogalināt upuri, bet iedvest šausmas. Mūsdienām Rietumu pasaulē tas šķiet grūti aptverams barbarisms, taču acīmredzot ir civilizācijas, kur upurim nogrieztu galvu joprojām uztver kā “trofeju”, ko virtuāli pacelt gaisā, lai atbalstītāju pūlis varētu uzgavilēt, bet iedomātie pretinieki panikā mesties bēgt un slēpties.
Starp citu, pasaulē ir dažas musulmaņu valstis, kur galvas nogriešana joprojām ir oficiāls, likumā paredzēts sods – Jemena, Katara, Saūda Arābija.
Tiesa, aktīvi praktizēts tas tiekot tikai Saūda Arābijā. Tā, piemēram, pērn tur tika nocirstas galvas vairākiem valdošās dinastijas oponentiem, kuri savulaik bija organizējuši demonstrācijas, prasot valstī lielāku demokrātiju.
Pēdējās nedēļās Francijā notikuši jau vairāki šādi uzbrukumi. Vispirms čečenu izcelsmes imigrants nogrieza galvu skolotājam, kurš mācību stundā bija demonstrējis satīras izdevuma “Charlie Hebdo” karikatūras par musulmaņu pravieti Muhamedu.
Ceturtdien, 29. oktobrī, Francijas dienvidu pilsētas Nicas katedrālē kāds tunisietis nogalināja trīs cilvēkus, tajā skaitā kādai sievietei nogrieza galvu. Tajā pašā dienā policija citā Francijas pilsētā – Lionā – aizturēja ar garu nazi bruņotu afgāni, kuram acīmredzot bija tādi paši nolūki, bet cits ar nazi bruņots vīrietis Aviņonas pilsētā tika nošauts.
Ja sekotu pēdējās desmitgadēs arvien uzstājīgāk pieprasītajiem politkorektuma standartiem, preses aprakstos par šiem notikumiem netiktu minēta ne noziedznieku reliģiskā piederība, ne etniskā izcelsme. Taču, to noklusējot, šo noziegumu būtība vispār nebūtu saprotama.
Diemžēl šiem notikumiem ir savas cēloņsakarības, kas meklējama ne vien konkrēto noziedznieku darbībās, bet arī Eiropas valstu valdību un Eiropas Savienības institūciju politiskajos lēmumos.
Satraucošās ziņas par galvas nogriešanu Nicā manā sociālo tīklu lentā simboliski sarindojās līdzās Eiropas Parlamenta deputāta Ivara Ijaba (“Attīstībai/Par”) ierakstam, kurā viņš reklamē savu podkāstu “Sargiet galvas!”.
Ijabs savā raidījumā gan apspriež zinātnes tēmas, solot “sargāt savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni”, tomēr nosaukums ir ļoti zīmīgs tieši šā brīža Rietumeiropas politisko notikumu kontekstā.
Eiropas politiķi pašlaik sākuši apspriest lēmumus, kas eiropiešu galvas padara vairāk vai mazāk drošas – šā vārda tiešākajā nozīmē. Runa ir par migrācijas politiku, kur lēnām tiek gatavota “vārtu atvēršana” jaunai patvēruma meklētāju plūsmai, no kuriem daļa tad, iespējams, būtu jāuzņem arī Latvijā. Arī Eiroparlamenta deputāts Ivars Ijabs pieder tiem politiskajiem spēkiem, kam pienākas atbalstīt šo politiku. Nesen viņš par to centās pārliecināt arī “Latvijas Avīzes” lasītājus savā ikmēneša viedokļrakstā (“Latvija pie Vidusjūras”, “Latvijas Avīze”, 6.10.2020.).
Pamatā – ar racionāliem argumentiem, ka solidāri jāpalīdz tām valstīm (Grieķijai, Itālijai, Spānijai), pie kuru durvīm klauvē migranti no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem, jo pašiem var pienākt brīdis, kad valstī pēkšņi ierodas, piemēram, patvēruma meklētāji no Baltkrievijas un arī mums vajadzēs citu Eiropas Savienības valstu atbalstu.
Nav gan dzirdēts, ka kāds baltkrievs ideoloģisku vai reliģisku iemeslu dēļ būtu vēlējies nogalināt eiropiešus. Savukārt Nicas “galvu griezēja” ceļš uz Eiropu bija tieši šāds – šā gada septembra beigās viņš kā bēglis no Tunisijas vispirms ieradās Itālijas Lampedūzas salā, bet pēc tam jau devies uz Franciju.
Saprotams, ka daudzās Eiropas valstīs problēma jau ir pamatīgi ielaista, un Francija noteikti ir starp tām. Pēdējā laikā mediji atklātāk sākuši rakstīt arī par kriminālo situāciju Zviedrijā, kur policija netiek galā ar “migrantu mafijas klaniem” un tiek arī nepārprotami pateikts, ka pie tā novedusi pārāk atvērta migrācijas politika.
Pat zviedru policijas amatpersonas pašlaik vairs nevairās saukt lietas īstajos vārdos, lai gan vēl pirms dažiem gadiem politkorektuma vārdā par to tiktu klusēts.
Cīņā pret Covid-19 izplatību kā labākais līdzeklis šobrīd tiek ieteikta sociālā distancēšanās, kamēr nav izgudrota vakcīna vai kāds cits iedarbīgs risinājums.