Māris Antonevičs: Eiropā pamana Latvijas kāri pēc Krievijas naudas 0
“Mēs esam tuvāk nekā Kipra” – šāds ironisks sauklis parādījās interneta sociālajos tīklos pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka Vidusjūras sala vairs nav tā vieta, kur Krievijas bagātnieki gribēs glabāt savu naudu. Ironisks tāpēc, ka savulaik līdzīgu saukli – “Mēs esam tuvāk nekā Šveice” – lietoja “Parex banka”, un šodien nav īpaši jāatgādina, kas ar to notika.
Latvija sevi nereti centusies pasniegt kā “tiltu” vai tranzītvalsti starp Austrumiem un Rietumiem, kas nozīmē arī naudas starpniecības jeb banku pakalpojumus, tāpēc nevienu īpaši nepārsteidz, ka mūsu pusē sākusies tāda savdabīga diskusija, vai vajadzētu pieņemt to naudu, kas pēdējo mēnešu laikā aizplūdusi no finanšu problēmu pārņemtās Kipras un tagad it kā meklē sev jaunu mājvietu. Kāds avots pat atklāj, ka Eiropas Centrālā banka brīdinājusi Latviju izvairīties no šiem darījumiem. Latvijas amatpersonas gan neapstiprina, ka šāds brīdinājums saņemts, tomēr starp rindām lasāms, ka vismaz daļiņu no šī “kumosa” labprāt te redzētu, ja vien kāds piedāvātu.
Patiesībā jau tā ir tikai kārtējā lappuse stāstā par tā dēvētajām investīcijām, kas Latvijā tiek daudzinātas un pat atalgotas ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām (savulaik vēl oligarha Aināra Šlesera izvirzīta ideja, kuru gan nav atcēlusi arī pašreizējā “tiesiskuma koalīcija”). Tas nekas, ka bieži šīs “investīcijas” izrādās vien kādas prāvākas vasarnīcas iegāde Jūrmalā. Bet kādam nekustamo īpašumu biznesmenim savs labumiņš taču atlec, nekustamā īpašuma nodoklis arī tiek samaksāts.
Acīmredzot Latvijas kāre pēc Krievijas naudas ir ievērota arī Eiropā, un vismaz neformāli ir nākuši mājieni ar to pārāk neaizrauties, lai nākotnē Eiropas Savienībai nesanāktu kārtējie “ugunsdzēšanas” darbi.
Kas attiecas uz politisko pusi, tad būtu vērts uzklausīt kādu atklātību, ko nesen intervijā radio “Baltikom” paudis bijušais “PCTVL” Saeimas deputāts Miroslavs Mitrofanovs, kurš bieži redzams arī dažādos Krievijas “tautiešu” pasākumos. Jautāts par to, vai Latvijai būtu jābaidās no Krievijas tankiem, viņš atbild: “Tanki – tas ir 20. gadsimta jēdziens. Bet, ja runā par varu un ietekmi, tad Krievijas tanki jau sen ir šeit – tā ir nauda, kas te apgrozās, un rūpnīcas, kas uzceltas par Krievijas naudu.” Tas jau šobrīd ietekmē Latvijas politiku, apgalvo Mitrofanovs un aicina pievērst uzmanību mūsu politiķu retorikai, salīdzināt to ar Igaunijas un Lietuvas politiķu izteikumiem. “Pat pats radikālākais nacionālists ir spiests aizdomāties, cik lielu budžeta daļu nāksies zaudēt, ja par lielo kaimiņu runās visu, kas ienāks prātā.” Tad jau sanāk, ka tagad mums tiek piedāvāts svaigs tanku pievedums no Kipras.
