Māris Antonevičs: Draugi, nav labi ar valdību. Tātad – ko pateica premjers? 25
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Iepriekš diezgan bieži nācies dzirdēt kritiku par valsts amatpersonu gadumijas uzrunām. Dažiem tās pat atgādinot Brežņeva laikus, kad “ģenseks” novēlēja visiem padomju pilsoņiem laimīgu Jauno gadu. Turklāt līdzība bieži esot ne vien formā, bet arī saturā.
Publiciste Anna Žīgure pirms vairākiem gadiem “Latvijas Avīzē” pat mudināja atteikties no šīs tradīcijas, rakstot: “Kāpēc un kam tās vajadzīgas? Vai sabiedrība cer, ka šajā mistiskajā naktī beidzot uzplauks mūsu valsts vīzija, pēc kuras ilgojamies?
Vai esošie un bijušie valstsvīri cer, ka viņu parādīšanās TV ekrānā uzmundrinās tautu jauniem varoņdarbiem vai dos sirdsmieru? Katrā ziņā rezultāts ir tāds, ka īsti apmierināts laikam nav neviens. Atskaitot varbūt žurnālistus un ekspertus, kuri vairākas dienas pēc runu teikšanas var pelnīt maizi, tās analizējot un kritizējot.”
Par to vajadzību var diskutēt, tomēr taisnība ir tas, ka no šīm runām parasti tiešām neviens neko daudz negaida. Tā vienkārši ir tāda tradīcija. Amatpersonas var atslābt – sākt skaitīt dzejolīšus, citēt mīļākos autorus vai – kā to izdarīja bijušais prezidents Raimonds Vējonis kopā ar kundzi – pastāstīt visai Latvijai par priecīgo notikumu ģimenē, jo esot piedzimis mazbērns.
Valsts vadītāja ārkārtas uzruna ir pavisam cits žanrs. Ja tāda ir pieteikta, tad tiek sagaidīts kaut kas nopietns, kas lauzīs pašreizējo politisko darba kārtību. Piemēram, kā savulaik prezidenta Valda Zatlera paziņojums, ka viņš rosinās Saeimas atlaišanu. Uzruna var būt arī, lai nomierinātu sabiedrību, ja jaušams, ka to sāk pārņemt nemiers un haoss. Tas var būt signāls, ka situācija tiek kontrolēta un nevajag krist panikā.
Pieņemu, ka tie, kas svētdien vakarā 19:50 nedaudz satraukti slēdza televizoru vai datoru, lai klausītos negaidīti izziņoto Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa uzrunu, bija iedomājušies, ka gaidāms kāds no šiem vēstījumiem – vai nu kāds vienpersoniski pieņemts (jo valdības sēde brīvdienās nav notikusi) premjera lēmums, vai kaut kas nomierinošs, mobilizējošs. Taču iznāca ne šis, ne tas – tāds ierasts iknedēļas preses konferenču teksts, ar vienu spilgtu “spārnoto frāzi”, kas kādu laiku paliks mūsu politiskajā folklorā: “Draugi, nav labi…”
Tātad – ko pateica premjers? To, ka mēs kopš pavasara cīnāmies ar “neredzamu pretinieku” Covid-19; to, ka pieaug saslimstība un diemžēl arī mirstība; to, ka mums veselības aprūpes sistēma nav tik bagāta kā Vācijā; to, ka vīruss izplatās kā elpceļu infekcija, tāpēc jāievēro distance, taču valdībai esot vakcinācijas plāns, tikko vakcīna būs pieejama.
Godīgi sakot, nekā jauna, un pat frāze “būs jācieš ierobežojumi un aizliegumi” palika it kā gaisā karājoties, jo netika uzreiz pateikts, kas tad tiek plānots, izņemot sagaidāmo formālo lēmumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.
Ja valdības vadītājs, kurš turklāt izlēmis teikt īpašu uzrunu tautai, nav gatavs skaidri un nepārprotami paust, ko tieši viņš ir iecerējis, tas tikai rāda nedrošību, vai tāds lēmums tiešām tiks pieņemts. Premjers vēlas saglabāt iniciatīvu, jo jūt, ka to var zaudēt. Secinājums – draugi, nav labi ar valdību.
Īsumā – tā nav komanda. To arī būtu naivi sagaidīt, zinot, ka valdošo koalīciju veido piecas partijas ar dažādu pieredzi, politisko nostāju, savstarpējo attiecību vēsturi un tā tālāk. Jau labu laiku tiek runāts par premjera un veselības ministres sarežģītajām attiecībām.
Bet tās nav veidojušās tikai šajā periodā, bet jau tad, kad abi vēl bija vienā partijā. Kariņam noteikti vajag daudz savaldības, lai tiktu galā ar politiķi, kura, kā parasti, grib izskatīties visgudrākā un spēlēt solo, nevis vienotā orķestrī.
Tomēr parādās arī citi individuālisti, piemēram, starp “KPV LV” pārstāvošajiem ministriem, nesaskaņoti paziņojumi nāk arī no Jaunās konservatīvās partijas politiķiem (te var minēt, piemēram, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Rancāna vakardienas ideju – ierobežojumu ievērošanas kontrolei piesaistīt armiju, kā arī ieviest kriminālsodus, ja ierobežojumi tiek apšaubīti). Covid-19 krīze, kas pāraug politiskajā krīzē, nudien nebūtu labs scenārijs.
