Māris Antonevičs: Aiz priekškara… 0
Centrālā vēlēšanu komisija līdz 2. maijam pagarinājusi sarakstu iesniegšanu septiņos Latvijas novados, jo līdz šim tur iesniegts tikai viens saraksts. Tur viss mierīgi, bet Rīgas domes vēlēšanām pieteikušies 12 politiskie veidojumi (partijas un apvienības) ar 612 kandidātiem.
Līdz šim publikai atrādījās pārsvarā tie, kas reāli cer pārvarēt piecu procentu barjeru, bet tagad, atverot priekškaru, izrādās, ka tur pulcējas vēl bariņš dīvainu otrā plāna aktieru. Var tikai minēt, vai viņi tiešām nedaudz naivi cer nonākt uz lielās skatuves, varbūt vienkārši vēlas piedalīties procesā vai arī mīņājas tur tikai tāpēc, lai īstajā brīdī aizliktu kāju priekšā kādam nozīmīgākas lomas tēlotājam.
Par ko ir runa? Par to pašu vēlētāju šķelšanu un mūžīgo jautājumu – kam tas izdevīgi? Šoreiz, šķiet, pat biežāk nekā iepriekš izskan versijas par mākslīgām partijām un sarakstiem, kuru mērķis nav cīņa par varu, bet politiskas mahinācijas, lai nodrošinātu labākas pozīcijas kādam citam sarakstam. Viens no pirmajiem šādu versiju diezgan kategoriskā formā izteica pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, nodēvējot Lindermana partiju “Par dzimto valdu” par “Vienotības” un specdienestu kopīgu projektu.
Ne tik kategoriski, bet aizdomas izteiktas arī par partiju “Vienoti Latvijai”, kuras nosaukums var maldināt tos, kas vēlēšanās nolēmuši balsot par “Vienotību” vai “Visu Latvijai”. Partijas pārstāvji, protams, varētu iebilst, ka tā nav un nosaukums ir ņemts no uzraksta, kas lasāms uz Latgales Māras pieminekļa Rēzeknē.
Tieši tur 2011. gadā dibināta šī partija. Tomēr dīvaini, ka partija ar iepriekš izteikti reģionālām ambīcijām pēkšņi pieteikusies uz varu Rīgā un, spriežot pēc reklāmas kampaņas, ir labi finansēta. Tiek atgādināts, ka tieši Rēzekne ir dzimtā puse vienam no “SC” līderiem Jānim Urbanovičam, bet atsevišķi partijas kandidāti agrāk bijuši saistīti ar saskaņiešiem. Izslēgt varbūtību nevar, jautājums – vai šādas darbības tiešām var sasniegt mērķi, lai attaisnotu tajās ieguldītus līdzekļus?
Ir izveidojies priekšstats, ka krievu vēlētāji atšķirībā no latviešiem ir vienoti un mērķtiecīgi, kas vēlēšanās nodrošina labus rezultātus “Saskaņai”. Protams, te neiztiek bez smagās artilērijas jeb krievvalodīgo plašsaziņas līdzekļu atbalsta, kur “SC” neapšaubāmi dominē. Bet Latvijas televīzija savā objektivitātē aiziet pat tik tālu, ka dod vārdu radikālim no Lindermana partijas Illarionam Girsam.
Tomēr pārlūkojot sarakstus, nevarētu teikt, ka starp tiem nav tādu, kuri varētu atņemt balsis “Saskaņai”, t. i., tādu, kas savus vēlētājus varētu meklēt pirmkārt starp krieviem. Tā, protams, ir jau pieminētā partija “Par dzimto valodu”, kur ar otro numuru kandidē arī skandalozais Latvijas valsts nīdējs Aleksandrs Giļmans.
Cits viņa domubiedrs Vjačeslavs Altuhovs kopā ar vēl vairākiem bijušajiem “PCTVL” politiķiem atradis patvērumu sarakstā ar nosaukumu Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība “Par Neatkarīgu Latviju!”, Latvijas kustība “Solidaritāte”. Uz krievu vēlētāju noteikti cer arī partija “Alternative”, kuras iedvesmotājs ir kādreizējais “SC” biedrs Aleksandrs Mirskis.
Viens nu ir skaidrs, agrāk bieži piesauktā partiju “konsolidācija” šajās vēlēšanās nav modē.
