Māris Andžāns par Trampa paziņojumu: “Vienā vārdā – slikti. Bet tas jau bija gaidāms” 0
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien, 3. februārī, apturēja militāro palīdzību Ukrainai, krasi pastiprinot spiedienu uz Kijivu, lai tā piekristu miera sarunām ar Krieviju.
Ziņu aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz ASV Aizsardzības ministrijas augsta ranga ierēdni, ziņoja, ka Tramps pavēlējis Pentagonam apturēt visu militāro palīdzību Ukrainai.
Pentagona ierēdnis sacīja, ka lēmums būs spēkā, līdz Tramps izlems, ka Kijiva “demonstrē apzinīgu uzticību mieram”. Viņš pateica, ka Tramps uzdevis aizsardzības ministram Pītam Hegsetam apturēt visas ASV militārās tehnikas piegādes, kas vēl nav nonākušas Ukrainā. Tas attiecas arī uz bruņojumu, kas tiek transportēts ar lidmašīnām un kuģiem vai atrodas tranzīta zonās Polijā.
TV24 raidījumā “Streips par drošību pasaulē” runājot par ASV palīdzības pārtraukšanu Ukrainai Rīgas Stradiņa universitātes asoc. prof., politologs, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns norāda, ka šāds lēmums bija paredzams, taču tas joprojām ir ārkārtīgi negatīvs pavērsiens.
“Vienā vārdā – slikti. Bet tas jau bija gaidāms,” sacīja Andžāns, uzsverot, ka Tramps vienmēr ir bijis konsekvents savos uzskatos. “Mēs redzam, nav tāds Tramps pirms vēlēšanām un pēc. Ir viens Tramps. Vienalga pirms vai pēc vēlēšanām viņs runā un dara to, ko viņš ir solījis.
Viens no Trampa galvenajiem argumentiem palīdzības sniegšanas apturēšanā ir nepieciešamība panākt, lai Ukraina un Krievija sēstos pie viena sarunu galda. Andžāns norāda, ka Trampa nostāja jau iepriekš bija skaidra: “Pagājušā gada aprīlī Kīts Kellogs tieši tādu plānu arī piedāvāja. Tātad Krievijai un Ukrainai jāsēžas pie galda un pa katru cenu jāpanāk miers, vienalga kāds. Un, ja Ukraina nesēžas pie galda, tad Ukrainai atņem palīdzību.”
Pēdējā laika Trampa paziņojumi rada bažas, ka ASV faktiski atbalsta Putina nostāju, liekot Ukrainai piekāpties agresoram. “Amerika ir pagriezusies tagad pilnībā Putina virzienā. Putins, protams, tagad, kā saka, paceļ glāzi ar šņabi vai kādu citu dzērienu,” ironizēja Andžāns, norādot, ka Maskava šo lēmumu uztver kā milzīgu uzvaru.
Vaicājot par to, vai Tramps apzināti darbojas Krievijas interesēs, Andžāns uzsver, ka tas ir sarežģīts jautājums: “Es nedomāju, ka Tramps ir putinists vai prokrievisks. Sakrīt vērtības, sakrīt pieejas tajā, ko dara. Gribot vai negribot, protams, viņš piespēlē Putinam un Krievijai.”
Salīdzinot Trampu ar iepriekšējiem ASV prezidentiem, piemēram, Džordžu Bušu jaunāko, kurš aktīvi aizstāvēja demokrātijas izplatīšanu un ASV kā brīvās pasaules līdera lomu, Andžāns norāda, ka, savukārt, Tramps uz pasauli raugās no biznesa perspektīvas un neuzskata, ka ASV ir morāls pienākums aizstāvēt demokrātiju citās valstīs: “Tramps ir pats par sevi. Viņam nav tādas kā iepriekšējiem prezidentiem, piemēram, Obamai vai Baidenam, kuri saka, ka mēs cīnāmies par demokrātiju, par brīvību.”
Vēl lielāku uzmanību piesaistīja nesenā spriedze Vašingtonā, kad ASV un Ukrainas amatpersonu tikšanās Baltajā namā izvērtās negaidītā konfliktā. “Kaut kas tāds nebija redzēts. Tik asa vārdu apmaiņa – tas bija kaut kas nepieredzēts,” sacīja Andžāns, norādot, ka pēc konflikta tika atceltas plānotās pusdienas un svarīgi dokumenti netika parakstīti.
Trampa lēmums apturēt palīdzību Ukrainai izraisījis satricinājumu starptautiskajā arēnā. Kā norāda Andžāns, “Putins, ne Peskovs, ne Lavrovs nesaprata, kas notiek. Kur tādu dāvanu pēkšņu varēja iedot? Pilnīgi izolēts no Rietumiem, kara noziedznieks, un pēkšņi brīvās pasaules līderis zvana, ka grib kaut ko sarunāt.”
