Uldis Šmits: Partija, kas uzdzen bailes teju visās Eiropas galvaspilsētās 6
Viņš gan ir atstādināts no Francijas Nacionālās frontes lietām, tomēr atkal jāsāk ar viņu. Kā vienmēr, kad ir runa par šo partiju, kas uzdzen bailes teju visās Eiropas galvaspilsētās. Tāpēc Francijā ikvienas vēlēšanas – arī nupat notikušās reģionālās – kalpo par sava veida barometru.
Par Menhīru (tulk. – vecs akmens bluķis) iedēvēts Bretaņā dzimušais Žans Marī Lepēns. Monolīts veidojums, kas nav izkustināms no savas pozīcijas. Laika gaitā tā arī politiskā ziņā palikusi nemainīga, sagādājot problēmas Marinai Lepēnai, kura ar tēva svētību 2011. gadā stājās NF priekšgalā. Žanam Marī tika radīts partijas goda priekšsēdētāja amats cerībā, ka viņš pārāk netraucēs iedabūt partiju valstī pieņemtās politiskās kultūras rāmjos un augstākās varas gaiteņos. Tomēr Menhīrs arvien skaļāk apšaubīja šo taktiku, ko uzskatīja par partijas identitātes nodevību. Situācija nokaitējās līdz baltkvēlei pavasarī, kad “vecais” kārtējo reizi pievērsās Otrā pasaules kara tematikai, intervijās paziņodams, ka neuzskata maršalu Petēnu par nodevēju, un atkārtodams, ka gāzes kameras esot “vēstures detaļa”. NF spice nolēma patriekt Žanu Marī no partijas, kas noveda pie tiesu darbiem, un nokaitinātais patriarhs joprojām neskopojas ar dzēlīgiem mājieniem. Nacionālā fronte esot nonākusi homoseksuāli orientētu sprukstiņu iespaidā, viņš sūkstās.
Viena daļa biedru pameta partijas rindas. Toties piekritēju loks ir paplašinājies. Pēc Eiroparlamenta vēlēšanām NF sāka sevi uzskatīt par “Francijas pirmo partiju”. Tomēr aktīvo pilsoņu vairākums arvien ir gatavs balsot pret NF, kas pierādījās arī pagājušās nedēļas reģionālo vēlēšanu otrajā kārtā – NF neguva uzvaru nevienā reģionā. Labākās izredzes bija Marinas māsasmeitas un Žana Marī mazmeitas Marionas Marešalas Lepēnas vadītajam sarakstam dienvidu reģionā “Provansa–Alpi–Kotdazīra” (otrajā kārtā ieguva 45%). Viņas uznāciens uz politiskās skatuves notika 2012. gadā, kad Mariona 22 gadu vecumā kļuva par jaunāko jebkad Nacionālajā sapulcē ievēlēto deputāti. Šī straujā izvirzīšanās, pateicoties Lepēna vārdam, daļēji izskaidro Marionas diezgan sarežģītās un varbūt NF iekšienē kārtējo konfliktu vēstošās attiecības ar tanti Marinu. Mariona cenšas nejaukties Lepēnu ģimenes strīdā, taču viņa ir idejiski tuvāka Menhīram.
Kas tad šobrīd ir Nacionālā fronte? Ja atmet pāris frāzes, varētu likties, ka NF ekonomiskā programma rakstīta komunistiskās partijas vajadzībām, bet ārpolitikas nostādnes akceptētas Kremlī: “Parīzes– Berlīnes–Maskavas ass”, “Paneiropas savienība” ar Krieviju kā lielo balstu un izteikts antiamerikānisms. Marinas ārpolitiskajiem padomniekiem ir visai cieši sakari ar Maskavu, un viņa pati vismaz dažas reizes viesojusies pie Valsts domes priekšsēdētāja Nariškina. Par Eiropas Savienību NF apgalvo, ka tieši Francija vissāpīgāk cietusi no Šengenas zonas un eiro ieviešanas un maksājumiem ES budžetā. Personiski Marina gan tāpēc cietusi nav, jo ir ilggadēja Eiroparlamenta deputāte, kas galvenokārt izpaužas kā pārstāvniecība EP algu sarakstos (Menhīrs tajos figurē vēl ilgāk), turklāt ir pieķerta pārāk vaļīgā EP piešķirtā finansējuma izlietojumā. Tā gan nav vienīgā un arī ne būtiskākā NF raksturīgā pretruna.
Pagaidu secinājums – NF iekšējās mutācijas un Eiropu pārņēmušās krīzes veicina Lepēnu ģimenes uzņēmuma ietekmi, kas tomēr nebūs pietiekama valsts varas pārņemšanai Francijas Republikā.
