Marija Bērziņa par sarežģījumiem attiecībās ar tēvu: “Kāpēc otram nedot brīvību satikt meitu vienatnē? Šāda iespēja man nav bijusi trīs gadus” 0
Starp aktieri Andri Bērziņu un viņa meitu Mariju Bērziņu jau labu laiku valda saspīlētas attiecības, kuras nereti tiek risinātas caur presi, jo citādi, kā apgalvo Marija, tēvs ar viņu nekomunicē. Intervijā žurnālam “Santa” Marija dalījusies atklāsmēs, kāpēc abu attiecības ir tik sarežģītas.
Marija atklāja, ka viņas prātā reizēm klejo domas par dzimtu un ģimenes konfliktiem, jo jau iepriekš ir bijušas reizes, kad radi savā starpā nav sarunājušies gadiem. Viņa intervijā skaidroja, ka šādas attiecības negrib, jo dzīve ir pārāk īsa: “Un tas ir filozofisks jautājums – dzīve ir pārāk īsa, tēvam ir drusku vairāk gadu nekā man, lai nodarbotos ar dzīves enerģijas šķiešanu dusmām, aizvainojumam.
Runājot par vēlmi satikties ar tēvu, viņa uzsvēra: “Bet par vēlēšanos satikties… Tas būtu iespējams tikai vienā formātā – ja es varētu vispirms ar viņu satikties aci pret aci, divatā, citādi būs falši, to negribu. Kāpēc otram nedot brīvību satikt meitu vienatnē? Meita taču nav sievietes mīlestības konkurente. Šāda iespēja man nav bijusi trīs gadus. Pa telefonu pēdējoreiz runājām, šķiet, pavasarī. Šobrīd tēvs ar mani komunicē caur presi, neko no tā nav teicis man acīs, tās visas ir spekulācijas, tiek eskalēts neesošs konflikts.
Mīlestība taču nav tirgošanās
Neesmu ar viņu strīdējusies! Vēl vairāk… Pirms koncerta Dzintaru koncertzālē, kur piedalījās arī mans tēvs, nosarkusi producente man teica, ka viņai esot lūgts mani informēt, lai tēvam netuvojos. Es apstulbu, bet izpildīju, jo sapratu – citādi pēc tam nespēšu uzkāpt uz skatuves. Es to ļoti pārdzīvoju. Draugi man teica: “Marija, bet tev ir jāpasaka, ka ir sāpīgi!” Ir! Sevišķi pārdzīvoju tāpēc, ka visi taču zina, cik ļoti labas attiecības mums bija.”
Viņa atzina, ka ne mirkli nav pārstājusi tēti mīlēt tādu, kādu viņu pazinusi: “Es pieņemu viņa dzīves izvēli, ļoti novērtēju, ko pašreizējā dzīvesbiedre Inese ir darījusi mana tēta labā, lai attālinātu no viņa zaļo pūķi. Vienīgais, ko varu darīt, ir sūtīt viņam mīlestību. Jo mīlestība taču nav tirgošanās. Piezvanīšu arī tāpēc, ka ļoti vēlos, lai manam dēlam, kurš turklāt ir ļoti līdzīgs, būtu tāds foršs vectēvs, kāds spētu būt mans tētis.”
Pilna intervija lasāma žurnāla “Santa” jaunākajā numurā!