Marihuānas audzēšana Latvijā vēršas plašumā, noraizējies Kozlovskis 1
No narkotiskajām un psihotropajām vielām marihuāna patlaban ieņem galvenā spēlētāja lomu Latvijā, pieaugot tās ražošanas apjomiem, pēc Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes sēdes aģentūrai LETA sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Ministrs norādīja, ka vēl 2012.gadā Valsts policija Latvijā atklāja astoņas marihuānas ražotnes, bet pērn atklātas 18 ražotnes. Tendence ir pieaugoša arī Latvijas klimatisko apstākļu dēļ, tādējādi marihuānas ražošanai nereti vairs netiek izmantotas īpaši piemērotas laboratorijas, bet tā tiek audzēta dabiskos apstākļos. Kā sacīja iekšlietu ministrs, Valsts policijas spēki patlaban tiek koncentrēti ražotņu un organizētās tirdzniecības apkarošanai.
Padome sēdē vienojusies arī valdībā iesniegt papildu finansējuma pieprasījumu Valsts policijai. Kā skaidroja Kozlovskis, jau šobrīd secināts, ka Valsts policijai, visticamāk, būs nepieciešama papildu nauda, lai apmaksātu ekspertīzes ar mērķi noteikt lietoto narkotisko un psihotropo vielu saturu. Cilvēki, par kuriem ir aizdomas par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu, tiek nosūtīti uz pārbaudi jeb ekspertīzi, kas nepieciešama, lai sauktu personu pie atbildības. Patlaban Valsts policija tam šogad piešķirto finansējumu ir izlietojusi, norādīja ministrs.
Iekšlietu ministrijas aplēses liecina, ka papildus nepieciešami 150 000 eiro.
Runājot par jaunajām psihoaktīvajām vielām, ministrs apliecināja, ka patlaban vairs nepastāv pastāvīgās tirdzniecības vietas un tās tiek tirgotas nelegāli. Kā viens no vājajiem posmiem ir identificēts internets, kur notiek jauno psihoaktīvo vielu aprite. Ministrs norādīja, ka problēmas rada arī fakts, ka atsevišķi forumi un domēni ir reģistrēti citās valstīs, nevis Latvijā. Valsts policija strādā savu iespēju robežās un tiek ieguldīti diezgan lieli resursi, tāpēc joprojām ir aktuāls Valsts policijas attīstības koncepcijā ietvertais jautājums par Valsts policijas kapacitātes stiprināšanu.
Valsts policija no aprīļa līdz jūlijam ir ierosinājusi vairāk nekā 30 kriminālprocesus saistībā ar jauno psihoaktīvo vielu tirdzniecību.
Kopumā padomes sēdē tika izvērtēts Narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības, izplatības ierobežošanas un kontroles pamatnostādņu 2011.-2017.gadam plāna īstenošana. Sēdē padome secinājusi, ka lielākā daļa plānoto uzdevumu ir izpildīti, taču debates notikušas jautājumā par profilaksi un rehabilitāciju.
Kopā ar vairākām nevalstiskajām organizācijām, kas piedalījās sēdē, ticis nolemts, ka tieši personu rehabilitācijas un profilakses jomā nepieciešamas korekcijas. Sasaucoties ar Nacionālajā attīstības plānā minēto par tiekšanos uz veselu iedzīvotāju, padome noteica mērķi apzināt arī Eiropas Savienības fondu pieejamos līdzekļus, lai varētu profilaksi un rehabilitāciju finansēt ne tikai no valsts budžeta.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Iekšlietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Skrebele, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole informēja par šogad īstenotajiem pasākumiem jauno psihoaktīvo vielu izplatības mazināšanā, piemēram, sportiski izglītojošajiem pasākumiem. Tāpat padome tika iepazīstināta ar situāciju pusaudžu narkomānu ārstēšanas un rehabilitācijas jomā.
Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzina, ka skolās aktīvāk jāizglīto par narkotiku kaitīgo ietekmi un tas jādara atraktīvā un viegli uztveramā formā. Vienlaikus valdības vadītāja atzinīgi novērtējusi “Ghetto Games” šovasar īstenotos pasākumus kvalitatīvai brīvā laika pavaldīšanai.
“Ghetto Games” vadītājs Raimonds Elbakjans arī atzinīgi novērtēja valsts sniegto atbalstu jauniešu sportiskajām aktivitātēm un izteica cerību, ka šī sadarbība turpināsies.
