Marienburgas pils izrakumos atrod vērtīgu zviedru monētu 2
Šovasar Alūksnes Pilssalā senās Livonijas ordeņa Marienburgas pils teritorijas arheoloģiskajā izpētē piedalījās skolēni un veikti vērtīgi atradumi, portālu LA.lv informēja novada pašvaldībā.
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka stāsta, ka izpēte ir viens no secīgajiem darbu posmiem, lai īstenotu pašvaldības vēlmi saglabāt šo objektu nākamajām paaudzēm. Tāpat pašvaldība plāno veikt pilsdrupu mūru kritiskāko posmu konservāciju, kā arī citas aktivitātes šī objekta attīstībai un popularizēšanai.
Viduslaiku pils, kas atrodas Alūksnes ezera lielākajā salā – Pilssalā, ir valsts nozīmes arheoloģiskais un arhitektūras piemineklis. Savulaik tai bijusi nozīmīga loma Alūksnes kā apdzīvotas vietas izveidē un attīstībā. 1702. gadā Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta, un šobrīd Livonijas ordeņa pilsdrupas ir svarīga kultūrvēsturiska liecība.
Līdz ar SIA “ARCHEO” profesionāļiem arheoloģiskās izpētes darbos Alūksnes novada pašvaldība vienu mēnesi iesaistīja arī desmit skolēnus Nodarbinātības Valsts aģentūras izsludinātā skolēnu nodarbinātības projekta ietvaros. Šonedēļ skolēnu iesaistes projekts noslēdzās un Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis pateicās jauniešiem par viņu ieguldīto darbu izpētē, pasniedzot pašvaldības īpaši sarūpētus krekliņus ar pilsdrupu attēlu un aicinājumu “Piedalies. Uzzini. Atbalsti”, kas viņiem turpmāk atgādinās par šīs vasaras piedzīvojumu.
Jauniešu paveikto darbu atzinīgi novērtē arī arheoloģiskas izpētes vadītājs Uldis Kalējs, uzsverot, ka skolēnu iesaistīšanās fiziskā darba veikšanā – zemes virskārtas un gruvešu rakšanā un transportēšanā, arheologiem ļāva koncentrēties izrakumu gaitas un atradumu fiksācijai.
Evelīna Tetere, kura rudenī uzsāks mācības Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 9. klasē, un Alūksnes novada vidusskolas 10. klases audzēknis Kristers Musts atzīst, ka iesaistīties šajā projektā viņus motivēja iespēja gūt pirmo darba pieredzi, piedalīties arheoloģiskajos izrakumos un arī pašiem kaut ko atrast. Abiem tas arī izdevies – Evelīna atradusi vairākas lodes, šķembas un monētu, bet Kristers – kaulus, bļodas atliekas un granātas šķembas. Abi jaunieši atzīst, ka pilsdrupu teritorijā pavadītais laiks bijis interesants un viņi to noteikti atcerēsies, lai gan vienlaikus arī smags, īpaši puišiem, uz kuru pleciem balstījušies paši smagākie – būvgružu transportēšanas darbi.
Arheoloģiskā izpēte nelielos apjomos senās Marienburgas pils teritorijā ir veikta arī iepriekšējos gados. Šogad darbi rit 10×15 metrus lielā izrakumu laukumā, kas daļēji skar iekšpagalmu, ārpusi un ieejas vietu galvenajā pilī.
Pils gruvešos atrasto lietu daudzums nav liels, un arheologs skaidro, ka tas arī ir likumsakarīgi – vairāk atradumu varētu būt kultūrslānī, kas veidojies pils pastāvēšanas laikā. Tomēr starp atradumiem ir atsevišķas būvdetaļas – dažādu profilķieģeļu un jumta seguma dakstiņu fragmenti, kā arī liels daudzums militāra rakstura atradumu, galvenokārt lielgabala lodes un granātu fragmenti. Pils ziemeļu korpusa iekštelpā atrasti deguši graudi. Atrasts arī vesels māla trauciņš, monētas, sprādzes u.c. senlietas. Atrasti arī dzīvnieku un vietumis izklaidus arī atsevišķi cilvēku kauli, tomēr, kā uzsver Kalējs, cilvēku kaulu izcelsme nav skaidra.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers uzsver, ka pašvaldības augstākais mērķis ir atjaunot pils teritoriju tādu, kāda tā ir bijusi, taču, lai to paveiktu, nepieciešamas secīgas darbības – vēsturiskā un arheoloģiskā izpēte, konservācija un tad restaurācija.
“Pašvaldība sagatavojusi projektu pilsdrupu mūru glābšanas darbiem un iesniegusi to Valsts kultūras pieminekļu inspekcijai, cerot saņemt finansējumu. Kad būs izdevies novērst mūru tālāku sagrūšanu, varēsim domāt par rekonstrukciju, kam iespējams būs jāmeklē partneri – varbūt Skandināvijā, Zviedrijā. To, ka pils restaurācija ir īstenojams projekts, pierāda Bauskas pils piemērs, taču līdz ar pašvaldības vēlmi pili rekonstruēt ļoti svarīgs būs arī vietējās sabiedrības atbalsts šādam projektam,” uzsver Dz. Adlers.
Par tālākajiem plāniem saistībā ar Livonijas ordeņa pilsdrupu saglabāšanu un pils iespējamo atjaunošanu pašvaldībā diskutēs, taču viens no pirmajiem, ar ko būtu nepieciešams sākt konservācijas darbus, ir tornītis labajā pusē pirms ieejas estrādē. Savukārt, ja īstenosies ideja par pils rekonstrukciju, būs nepieciešams rast jaunu vietu estrādei.
