Marienburgas pilij lieli svētki 0
3. augustā plkst. 20 Pilssalā pie pašvaldības aģentūras ALJA ar Marienburgas pils 670 gadu jubilejai veltītu uzvedumu sāksies Alūksnes pilsētas svētki.
“Lai saglabātu grandiozā pasākuma intrigu, varu atklāt tikai to, ka krāšņais uzvedums būs veidots viduslaiku noskaņās un par pārsteigumiem rūpēsies Geidānmuižas tabors no Āraišu pils, dūdu un bungu mūzikas grupa “Auļi”, kā arī viesi no ārzemēm – uguns šova grupa un smilšu gleznu meistari no Baltkrievijas, kuri skatītājiem uz lielā ekrāna ļaus vērot, kā top skati ar Alūksnes ainavām, izmantojot smilšu graudiņus,” stāsta svētku režisore Sanita Eglīte.
“Plkst. 22 sāksies dejas. Par disko ritmiem gādās Roberts Lejasmeijers, bet Pilssalas estrādē varēs ballēties kopā ar grupu “Black diamond” no Ukrainas, kuras repertuārā ir populāra ārzemju mūzika no “saldajiem astoņdesmitajiem”, kā arī pašmāju mūziķiem Uldi Mūrnieku un Arni Grāpi. Pusnaktī Marienburgas pilsdrupas iemirdzēsies svētku ugunīs. Ceram, ka laika apstākļi būs piemēroti, lai pirotehniķi saņemtu nepieciešamās atļaujas savu ieceru īstenošanai.”
Pilsētas svētkiem dots nosaukums “Trejdeviņi vārti vaļā vērti!”. “Trejdeviņi apzīmē tālas, laimīgas zemes atrašanās vietu, taču mēs aicinām nemeklēt laimes zemi tālumā, bet pilsētas svētku dienās par laimes zemi pārvērst Alūksni,” svētku ideju skaidro S. Eglīte.
4. augustā pasākumi notiks trīs galvenajos laukumos. Visrosīgākā vieta būs Lielā Ezera iela un skvērs, kur no plkst. 9 darbosies amatnieku tirgus. Ielas koncertos uzstāsies gan pašmāju lepnums – E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris, gan jaunie talanti – Eirovīzijas atlases konkursa dalībnieki grupa “The 4” un alūksniete Amanda Bašmakova ar draugiem Kristīnu Zaharovu un Andri Ērgli. Pēcpusdienā priekšnesumus sniegs senioru deju kolektīvs “Atbalss” no Daugavpils, kā arī Alūksnes pilsētas tautas nama deju kolektīvs “Jukums”, kas rādīs fragmentus no jaunās programmas “Malēnieši smalki ļaudis”, kam projekta ietvaros tapuši īpaši tērpi.
Kad Lielajā Ezera ielā uz brīdi iestāsies miers, Pilssalas estrādē svētku viesus priecēs “Producentu apvienības 7” veidotā muzikālā komēdija “Teic, kur zeme skaistākā…”, iepriekšējos mūziklos iemīļotajiem aktieriem piepulcējot jaunās zvaigznes Anmary un Maiju Doveiku.
“Pēc mūzikla aicinām visus atgriezties Lielajā Ezera ielā, kas būs pārvērsta par skaisti izgaismotu balles laukumu ar iespēju sēdēt pie galdiņiem, jo esam pārliecinājušies, ka cilvēkiem patīk balles netradicionālās vietās,” atklāj S. Eglīte.
“Otra vieta, kur sestdien būs visvairāk norišu, ir Pilssala. No pulksten 10 līdz 14 tur notiks dažādas sportiskas aktivitātes. Būs iespēja sacensties ielu basketbolā un pludmales volejbolā, varēs šaut ar loku un cīnīties par svētku spēkavīra titulu. No plkst. 11 pie ALJA gaidīsim ģimenes, lai sāktu jaunu tradīciju – bērnu ratiņu parādi. Nebūs svarīgi, cik liels jau izaudzis mazulis, jo šajā konkursā galvenais uzdevums pārvērst bērnu ratiņus līdz nepazīšanai, dot tiem piemērotu nosaukumu un moto. Parādes dalībniekus žūrija vērtēs pēc ratiņu noformējuma oriģinalitātes, izdomas, asprātības un tehniskās sarežģītības. Piemiņas balvas tiks katram dalībniekam, nolikums tāpat kā pilnīga svētku programma pašvaldības mājas lapā www.aluksne.lv.
Pēc bērnu ratiņu parādes klātesošos priecēs mazo vokālistu konkursa “Cālis 2012” dalībnieku koncerts, kam sekos netradicionālo nemotorizēto ūdens peldlīdzekļu konkurss “Alūksnes plosts 2012”. Sacensību starts un finišs būs Pilssalā pie ALJA, kur skatītāji no krasta varēs ērti vērot dalībniekus visā brauciena trasē. Peldlīdzekļi taisāmi no koka, metāla, finiera, kartona, tetrapakām, piepūšamajām kamerām, peldriņķiem vai citiem līdzīgiem materiāliem. Būtisks nosacījums – plostu atļauts darbināt tikai ar cilvēka spēku: airiem, pleznām, irkļiem, plaukstām, pedāļiem.
Ģimeņu saieta noslēgumā pašus mazākos iepriecinās Liepājas ceļojošā leļļu teātra izrāde “Brīnumu lāde”. Sestdien jaunākajai svētku dalībnieku paaudzei būs vēl viena jauka iespēja no Pilssalas līdz pilsētas centram par nelielu samaksu vizināties ar īpašu svētku vilcieniņu, kas kursēs visu dienu.”
Šogad pilsētas svētku norisēs aktīvi iesaistīsies arī Alūksnes muzejs. Muzeja komunikāciju speciāliste Inese Janēviča stāsta, ka nedēļas nogalē apmeklētājiem būs pieejamas gan pastāvīgās muzeja ekspozīcijas, gan arī jaunas izstādes, kas radītas tieši svētkiem. Varēs aplūkot divas Alūksnes Jaunās pils kompleksa ēkas – Ledus pagrabu un Apaļo torni. Tās renovētas, pateicoties Eiropas Savienības finansētam projektam.
Apaļajā tornī iekārtota izstāde “Marienburgas cietoksnis cauri gadsimtiem”, ko papildinās pērn veikto arheoloģisko izrakumu eksponāti un ziedu izstāde. 4. augustā muzejā viesosies arheologs Uldis Kalējs, kurš plkst. 12.30 lekcijā “Zemē apslēptā pils” stāstīs par jaunākajiem pētījumiem Marienburgas pils drupās.
Ledus pagrabā atvērtajā izstādē “Par skursteņslauķiem.lv” namatēva lomu uzņemsies skursteņu slaucītāja amata meistars alūksnietis Raitis Zariņš, un varbūt pieskaršanās viņa tērpa pogai kādam atnesīs laimi. Ekspozīcijā varēs atrast atbildes uz jautājumiem, kā pareizi izbūvēt skursteni, cik svarīgi laikus un pareizi sagatavot malku, būs arī neliels ieskats mūrnieka darbā, izbūvējot pavardu, bet fotogrāfijas dos iespēju ielūkoties skursteņslauķa ikdienā.
VĒRTS REDZĒT
* Jaunlaicenes muižas ansamblis. Jaunlaicene bijusi viena no skaistākajām lauku muižām Vidzemē, no kurienes izaudzis baronu fon Volfu dzimtas Vidzemes atzars. Ceļot Jaunlaicenes pili, barons iepretim pils logiem veidojis “gabaliņu pilsētas”. Ēkas celtas 18. gs. beigās un 19. gs. pirmajā pusē, saglabājušās 16 celtnes. Muižkunga mājā iekārtots muižas muzejs (tālr. 29356277), kurā vēsturi var iepazīt ar rotaļām. “Pie mums labi jūtas visi apmeklētāji, kas nav aizmirsuši savu bērnību,” novērojuši muzeja darbinieki. * Zeltiņu muzejs un bijusī PSRS kodolraķešu bāze (tālr. 29499352). Apskatāma skolas klase, dažādu armiju formas tērpi, “sarkanais stūrītis”, padomju un pirmspadomju laika sadzīves priekšmeti. Vienā no padomju laika slepenajiem militārajiem objektiem atrodams Ļeņina laukums, Centrālais vadības bunkurs, raķešu uzglabāšanas angāri, raķešu palaišanas laukumi, palīgtehnikas telpas. * Pededzes pagasta muzejs (tālr. 29222818). Piedāvā izjust īpašo pierobežas auru – skanot krievu romancēm, baudīt tējas dzeršanas tradīcijas krievu istabā, apskatīt Ķuršu ciema seno apbūvi krievu sādžu stilā, Ķuršu pareizticīgo baznīcu, zviedru laiku robežakmeni ar zīmēm un prezidenta Kārļa Ulmaņa stādīto ozolu.
KAS JĀREDZ 1. Liepaskalna piemineklis (ceļa Alūksne–Ape malā) – veltīts izcilajam soļotājam Ādolfam Liepaskalnam (1910 – 1972), kurš šajā apkaimē dzīvojis un trenējies. 2. Z/s “Imanti” – mežacūku aploks, medību suņu prasmju demonstrācija (tālr. 25976381). 3. Indzera ezers ar salām.
KUR NAKŠŅOT 1. Atpūtas komplekss “Ziemeri” (8 km no Alūksnes, gleznainā apvidū starp Alūksnes un Dzelmes ezeru; tālr. 26477500). 2. Lauku mājas “Mūrnieki” (Annas pag. – 14 km no Alūksnes; tālr. 26438647). 3. “Jolanta” (Alūksne, Merķeļa 16).
KUR PAĒST 1. Kafejnīca “Pajumte” (Alūksne, Pils 68). 2. Kafejnīca “Pie Martas” (Pilssalas 4). 3. Kafejnīca “Katrīnkrogs” (“Jaunsētas”). |
