VIDEO. Mārča Judža grupa “MURMAN” spridzina Londonā, aizkustinot latviešu kundzīti, kura vēlējās pateikties viņam ar īpašu dāvanu 19
Sekojot līdzi Mārča Judža dzīvei, viens ir skaidrs – Mārcis ir atgriezies atpakaļ pie sava instrumenta, kā ierasts, spēlējot ar neizsīkstošu enerģiju un roka spēku. Viņa grupa “MURMAN” tikko kā aizvadījuši savu pirmo koncertu Londonā. LA.LV sazinājās ar Mārci, kurš padalījās ar savām sajūtām pēc īpašā notikuma.
Kāds bija ceļš, lai atkal nonāktu uz skatuves?
Zini, es šoreiz ļāvos un vienkārši nedomāju par neko, lai dzīve nes pati un es ķeršu aiz rokas, kas man ir tīkams. Tā mēs nejauši tikāmies ar grupu “Murman” un sākām intensīvi mēģināt. Tas jau ir likumsakarīgi, ja grupa nemirst, bet ir pilna ar spēku un spēlēšanas atdeve pat mēģinājumos ir maksimālā un sviedri līst, tad tā nonāk uz skatuves no kuras mēs savu enerģiju varam nodot klausītājam.
Vai nebija satraukums pirms pirmā koncerta?
Melotu, ja teiktu, ka nebija. (Mārcis pasmaida). Šī nebija rutīnas situācija ar kārtējo koncertu. Es mūzikā esmu pedants un uztraucos, lai viss būtu izcili. Koncertu dienas man ir īpašas, es pat uztraucos par sastrēgumiem un baidos nokavēt uzstāšanos, tāpēc krietni ātrāk ierados uz koncerta vietu, jo nedod Dievs kāds sastrēgums. Tas ir līdzīgi kā iziet ringā. Tu sevi noskaņo, koncentrējies uz spēli, uzsit pa krūtīm un tad dodies uz skatuvi, kas ir Tavs rings.
Tavā “Instagram” video var redzēt, ka jūs visi esat pārpilni ar enerģiju. Kādas sajūtas Tev ir kopā spēlēt ar tik enerģiskiem vīriem? Un, vai ir tā kopējā skatuves ķīmija kas grupām ir tik būtiska?
Es teiktu, ka uz visiem simts procentiem. Koncerts sākas ar Domeniko ģitāras rifu, kurš iezīmē “MURMAN” dinamiku, tad pievienojas Felix dārdošais bass, kas ir neatsverams spēks, mans ritms un tad mūsu solists Deivids ar savu rokenrolu nosaka toni klausītājiem, ka šeit neies viegli un jums, mīļie klausītāji, būs slapji krekli, būs jālec, jādejo, jādzied un jūs piedzīvosiet trakoti labu vakaru, pēc kura būs laba pēcgarša.
Es teiktu, ka tas ir sasodīti labs sekss ar uz skatuves dārdošo “MURMAN” mūziku. (Mārcis pasmejas). Tā ir mūsu ķīmija, kuru mēs maksimāli atdodam un pretī saņemam klausītāju emocijas, kuras savukārt uzlādē mūs. Tas ir kā mūžīgais dzinējs.
Vai uz jūsu koncertu bija ieradušies arī latvieši, lai satiktu tevi un paklausītos tavu grupu?
Es nekur nebiju reklamējies, kur un kad mēs spēlēsim, bet tas notika! Mēs stāvam pie kluba un pie mums pienāk kāda jauka kundzīte. Domāju, ka viņa vēlās pajautāt kaut ko, vai ir apmaldījusies, bet tad es izdzirdu latviešu valodu.
Viņa saka: “Sveiks, Mārci, vai Jūs šodien šeit spēlēsiet?” Tas bija tik mīļi. Es viņu nekad Latvijā nebiju saticis, godīgi sakot, tas man bija emocionāli saviļņojoši. Es pateicu, ka jā un viņa kaut kur nozuda. Pēc uzstāšanās kundzīte atkal pie manis pienāca un pateicās par sniegto koncertu, esot aizgājusi, lai nopirktu man šprotes, kuras uzdāvināt, bet bode esot bijusi slēgta. (Mārcis pasmaida).
Tas tiešām mani aizkustināja, un viņa man teica, ka nākšot vēl un citas kundzītes arī aicināšot, lai tik ziņojot kur koncerti. Bija vēl kāds bariņš ar latviešiem un zini, tas mani priecē. Visi, kurus satiku, atnāca, lai pabūtu kopā mūzikā un apmainītos ar kādu foršu savstarpējo komunikāciju un par to viņiem paldies!
Un kā tev pašam šķiet, vai koncerts izdevās un viss bija kā to vēlējies?
Es teiktu, ka tas bija fantastisks! Es nebiju bijis uz skatuves deviņus mēnešus un tas ir ilgs laiks. Zini, es sajutos kā jaunībā. Ļoti daudz kas man sajūtu ziņā atgādināja “Dzelzs Vilku” jaunībā, kad bija bangojoši koncerti klubā “Depo”, “Studentu klubā” un vēl daudzās citās vietās. Tur vienmēr bija karsti un sasodīti labi. Es teiktu, ka tāds kā Deja vu. Jau no pirmās dziesmas viss gāja pa gaisu un man patīk tas nevaldāmais grupas spēks. Šeit neviens Tev neslāpēs šķīvjus vai ko citu. Tieši pretēji, spēlē cik iekšā! Mums uz skatuves ir patiess rokenrols, kurš ir muskuļains un dzīvs.
Kad mēs bijām jauni un ar Vilku spēlējām, mums bija neatņemama grupas sastāvdaļa – divas jaunas dāmas – Inese un Laura. Viņas apmeklēja pilnībā visus mūsu koncertus, vienmēr bija priekšā, dziedāja un leca. Tagad bija tas pats! (Mārcis kārtīgi pasmejas). Kā sākām spēlēt, tā priekšā pieskrēja divas jaunas dāmas un visu koncertu trakoti izdzīvojās līdzi “MURMAN” mūzikai. Pēc koncerta viņas pienāca pie manis, mēs parunājām, un es tev saku, man ir sajūta, ka esmu ar laika mašīnu nosūtīts 20 gadus atpakaļ. Man patīk šī sajūta! Es par to priecājos un izbaudu. Kad uzstāsimies Latvijā, tad obligāti uzaicināšu Inesi un Lauru, lai nāk ar bērniem un palido laika mašīnā. (Mārcis sirsnīgi pasmaida).
