“Māras zemes” veidotāji: Korekcijas repertuārā iespējamas pēc skatēm 3
Deju lieluzvedums “Māras zeme” būs pavisam svaigs un atšķirīgs, tomēr atbilstošs Deju svētku tradīcijai, šodien preses konferencē pēc Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes sēdes pauda viens no mākslinieciskās koncepcijas veidotājiem Jānis Purviņš.
Uzveduma režisors Elmārs Seņkovs emocionāli aizstāvēja lieluzveduma koncepciju, skaidrojot, ka tajā plānots atklāt latviešu tautas dzīvi daudz ilgākā laikā par valsts simtgadi, atklājot tajos gan spēku un cīņu, gan arī priecīgos brīžus – bērniņa ienākšanu pasaulē, rotaļas, kāzas, pirmos Dziesmu svētkus un citus. “Tas ir pilnīgi normāli, ka ikvienā jaunradē ir kritika, bet, lai mēs varētu izdarīt savu darbu, mums neatlaidīgi jāturas pie savas vīzijas,” sacīja Seņkovs.
Purviņš norādīja, ka pie lieluzveduma idejas koncepcijas autori strādā jau divus gadus, un šajā laikā 13 dažādās sanāksmēs prezentēts tā librets, savukārt šobrīd, apmeklējot kopmēģinājumus, cenšas tuvāk iepazīstināt ar koncepciju dejotājus.
Lieluzvedumā iekļautas 20 autoru 28 dejas, no kurām 12 jau tikušas dejotas iepriekš, viena no tām – Alfrēda Spuras “Ir 1873. gads. Dimd Rīga” ar Raimonda Paula melodiju “Manai dzimtenei” – atjaunota pēc 20. gadsimta 70. gadu dejotāju atmiņām. Ja atklāsies, ka repertuārā nepieciešamas korekcijas, tās varētu tikt ieviestas pēc kopmēģinājumiem un pavasara skatēm, kuras sāksies martā. “Kopmēģinājumi ir spēcīgas un emocionālas tikšanās reizes. Mēs varam izdomāt ideju un konceptu, bet patiesībā tieši dejotāji šo ideju nes tālāk, realizē un saprot,” piebilda Purviņš.
Jaunievedums šo svētku skatēs ir tas, ka ikvienam kolektīvam būs iespēja izvēlēties divas dejas no savas grupas repertuāra – parasti viena deja tika izlozēta. Arī svētkos kolektīvi varēšot izvēlēties, kuras savas grupas dejas dejot, kuras – ne. Jautāts, vai tīri teorētiski tas varētu nozīmēt, ka atsevišķas dejas neviens kolektīvs negribēs dejot, Purviņš atbildēja apstiprinoši, taču piebilda, ka apmeklētie deju kopmēģinājumi par šādu iespēju neliecina.
Šajos Deju svētkos mākslinieciskā grupa bija plānojusi atteikties no muzikālā vadītāja, taču šobrīd tiekot izskatīta iespēja muzikālās daļas izstrādei tomēr piesaistīt šīs jomas profesionāli vai profesionāļus – Purviņš minēja, ka tiekot apsvērta sadarbība ar trim mūziķiem, taču sacīja, ka vārdus pagaidām nenosauks.
Tāpat vēl nav pilnīgi skaidrs tērpu risinājums lieluzveduma pirmajā daļā, savukārt otrajā, trešajā un ceturtajā tikšot izmantotas deju kolektīvu etnogrāfisko tautas tērpu kopijas, norādīja Purviņš.