Māras Zālītes teātra dziesmas koncertuzvedumā “Sapnis un mīlestība” 3
Dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte 18. februārī svinēs 65 gadu jubileju. Atzīmējot šo notikumu, dienu pirms jubilejas – 17. februārī – pie skatītājiem Ādažu kultūras centrā ceļu sāks jauns teatrāls koncertuzvedums “Sapnis un mīlestība”, kas veidots no teātra izrāžu dziesmām ar dzejnieces dzeju.
Koncertuzvedumā varēs dzirdēt dziesmas no tādām izrādēm kā “Meža gulbji”, “Tobāgo”, “Sfinksa”, “Kaupēn, mans mīļais”, “Lāčplēsis”, “Hotel Kristina”, “Indriķa hronika”, “Priekules Ikars”, “Neglītais pīlēns”, “Momo”, “Putnu opera”, “Meierovics”, “Mistērija par sapni un mīlestību”, “Še tev, Žūpu Bērtulis”, “Eža kažociņš”, “Suns un kaķe”. Tās ir izrādes, kuras savulaik pulcējušas pilnas skatītāju zāles.
Uzvedumā satiksies dažādu izrāžu varoņi, kuru tēlus caur dziesmām izdziedās Andris Ērglis, Normunds Rutulis, Antra Stafecka, Dainis Skutelis, Anmary, Oranžo meiteņu trio – Olga Stupiņa, Anita Levša, Inta Gudovska – un Jāņa Strazda instrumentālā grupa.
Aigars Dinsbergs, Jānis Strads un Valdis Pavlovskis ir tie, kas izvēlas dziesmas dziedātajiem. Normunds Rutulis neslēpj: “Viss uzvedums tiek būvēts uz labiem pamatiem, jo mūziķi ir pieredzējuši, horeogrāfija un solisti ar plašu balss diapazonu. Mēs kā solisti esam tā redzamākā mājas daļa, bet apakšā ir ielikti kārtīgi pamati.” Pirms gada Normunds piedalījās koncertuzvedumā “Spraud man puķi”, kas bija veltīts dzejniekam Jānim Peteram. Tagad Normundam jāapgūst jauns repertuārs. “Līdz šim es nebiju dziedājis ne J. Lūsēna, ne J. Vaivoda dziesmas. Dziedāšu dziesmas gan no “Še tev, Žūpu Bērtulis”, “Meža gulbjiem”, “Lāčplēša”, gan “Kaupēn, man mīļais” un “Uz Tabāgo!”. Dziesma “Ak, Lilija”, ko oriģinālā izpilda Andris Bērziņš no izrādes “Uz Tobāgo!” ir par lepnajām kurzemniecēm, tāda dramatiska. Vēl neesmu atradis sevi šajā, ja tā var teikt, lomā, jo es neesmu dramatiskais dziedātājs. Es tā neprotu un negribu. Es dziedu tā, kā man patīk, bet Aigars ir neatlaidīgs, nepiekāpīgs, un labi, ka tā,” atzīstas Normunds. Bet viņam ir arī ļoti tuvas dziesmas. “Sirdij tuvākā, protams, ir “Kad man maziņam”. Man jau mīļākās un tuvākās ir R. Paula dziesmas. Tā enerģija, kas ir Maestro mūzikā, nav dzirdama nevienam,” neslēpj Normunds.
Andrim Ērglim šajā koncertuzvedumā ir ļoti dažādas dziesmas, sākot ar dramatiskajiem tēliem un beidzot ar komiskajām dziesmām. “Es jau smejos, ja man liks pārģērbties kleitā, es to darīšu,” nosmej Andris un atzīstas, “es nevarētu teikt, ka man visas dziesmas patīk, bet tā laikam ir jābūt, lai koncertuzvedums būtu krāsaināks. Neiet man pie sirds viena Ulda Stabulnieka dziesma, bet viņam ir arī skaistas dziesmas. Es nejūtos savā ādā, bet darīšu visu pēc labākās sirdsapziņas. Šī dziesma nav zināma. Ir dziesmas, kas bija savu laiku nodzīvojušas, bet ar šo koncertu atkal atgriežas pie skatītājiem.” Andris neslēpj, ka lielākais klupšanas akmens ir teksti. “Dzejniece Māra Zālīte nepieļauj vaļības ar saviem tekstiem. Darīšu, ko varēšu, lai man nenojūk teksts,” nopietni teic Andris. Viņam ir grūti izcelt kādu vienu dziesmu, kas būtu tuva. “Īpašs, tuvs ir “Lāčplēša” cikls. Tās īpašās sajūtas ir no tiem tālajiem laikiem, lai gan man tolaik bija kādi pieci gadi, bet tagad es uz to visu skatos ar citu pieredzi, tāpat tuvas ir J. Lūsēna dziesmas un, protams, U. Marhilēviča. Liepājnieks liepājnieku jūt. Arī Maestro “Meža gulbji”, katram var kaut ko izcelt. Skatītājs noteikti meklēs mūsu izpildījumā līdzību ar oriģināldziesmu izpildītājiem, jo tuvāk oriģinālam, jo labāk. Tādi jau tie latvieši ir,” nosaka Andris.
Arī pati Māra Zālīte aktīvi iesaistījās programmas izveidē un atzīst, ka koncerts tiek veidots, mīlot aktierus, dziedātājus un pats galvenais – skatītājus. “Trīsdesmit gadu laikā, kopš rakstu teātrim, pašai par pārsteigumu, iekrājies daudz skaistu dziesmu no izrādēm, kurām mūziku dāvājuši R. Pauls, J. Lūsēns, Z. Liepiņš, U. Marhilēvičs un citi mūsu lieliskie komponisti. Katru teātra darbu iecerēt, uzrakstīt un iestudēt, bet vēl jo vairāk atdot skatītāja rokās, nozīmē nodzīvot kādu dzīves daļu, atmiņā neizdzēšamu un dārgu. Tiksimies atkal – vārdos un mūzikā, sapnī un mīlestībā!”
Lai skatītājam būtu saistoši izdzīvot daudzo teātra varoņu ceļus, Aigars Dinsbergs ir teicējs, kas visu muzikālo uzvedumu savij kopā un skatītāju izved cauri daudzajām skaistajām un iemīlētajām teātra izrādēm.
Jaunais koncertuzvedums turpina pērn veiksmīgi sākto teātra dziesmu gadatirga ideju, kad lielu skatītāju atsaucību un mīlestību guva dzejnieka J. Petera teātra dziesmu koncerts “Spraud man puķi”. Arī jauno koncertuzvedumu veido režisors Valdis Pavlovskis un horeogrāfe Ieva Kemlere.
17. II 19.00 Ādažu Kultūras centrs
18. II 16.00 Aizkraukles kultūras nams
19. II 18.00 Rēzekne, Latgales vēstniecība “Gors”
24. II 19.00 Kuldīgas Kultūras centrs
25. II 15.00 Liepājas olimpiskā centra Rožu zāle
3. III 19.00 Ventspils teātra nams “Jūras vārti”
4. III 19.00 Valmieras Kultūras centrs
5. III 16.00 Talsu Kultūras centrs
10. III 19.00 Krustpils Kultūras centrs
11. III 18.00 Jelgavas Kultūras nams
12. III 15.00 Nīgrandē, Kalnu kultūras nams
17. III 19.00 Tukuma kultūras nams
18. III 18.00 Alūksnes Kultūras centrs
19. III 16.00 Ogres Kultūras centrs
24. III 19.00 Madonas kultūras namā
25. III 17.00 Bauskas Kultūras centrā
26. III 17.00 Rīgā, kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, “www.bilesuparadize.lv” un koncertu norises vietās
Cena: no EUR 10 līdz EUR 20.
