Māra Zālīte atzīstas: “Neesmu bijusi uz nevienu “Rīta Panorāmu”, lai gan vairākkārt esmu aicināta” 42
Aizvadītajā nedēļas nogalē Līgatnē, “Zeit” norisinājās pasaulē pirmais “Raktivāls”, vienuviet pulcējot visus, kam prieku un arī darbu sagādā rakstīšana. Pasākumā ar savām rakstīšanas “receptēm” dalījās arī jau labi zināmi autori.
Iedvesmojošs un likumsakarību pilns šķita dzejnieces Māras Zālītes stāsts par to, kādi bijuši viņas pirmie soļi rakstniecībā. Stāstītajā bija arī daži iepriekš publiskajā vidē nedzirdēti fakti. Turpinājumā neliels stāstījuma atstāsts.
Interesanti, ka mamma bērnībā ilgi domājusi, ka mazā Māra neprot lasīt. Taču mājās turpināts daudz lasīt priekšā, līdz kādā dienā Māra atvērusi vaļā mīļāko grāmatu un vārds vārdā to “izlasījusi” mājiniekiem priekšā. Viss bija precīzi, taču mamma pamanījusi, ka grāmata tiek turēta otrādi – tātad grāmatu bērns vienkārši bija iemācījies no galvas.
Kad Māra mācījusies 1.klasē, savus dzejoļus nolēmusi nosūtīt uz tobrīd populāro izdevumu “Pionieris”. Nosūtījusi un nepacietīgi gaidījusi atbildi. To arī saņēmusi ar aptuveni šādu komentāru: “Liels paldies par Jūsu iesūtītajiem darbiem! Pašlaik tos izmantot nevaram, bet novēlam sekmes turpmākajos darbos!”
Ironiski, bet krietnus gadus vēlāk, kad Māra jau bija kļuvusi par “Karoga” galveno redaktori, identiskus tekstus viņa sūtījusi jaunajiem autoriem, kas iesūtījuši publicēšanai savus darbus.
Interesanti, ka ar visu savu mīlestību pret rakstīšanu un rakstīto, Māra tomēr nonākusi mācīties Murjāņu sporta skolā, lai gan, kā saka pati, “avots, kas bija saistīts ar sportu, man nebija attīstīts”. To arī viņa pārāk neesot slēpusi.
“Es pateicu, ka plkst.7.00 no rīta uz treniņiem neiešu, jo nevaru tik agri piecelties. Tā tas ir līdz šim brīdim, tāpēc neesmu bijusi uz nevienu “Rīta Panorāmu”, lai gan vairākkārt esmu aicināta.”
Vēlāk Māra paziņojusi, ka neies arī uz vakara treniņiem, jo tajā laikā labāk grib lasīt. Protams, sasaukta pedagoģiskā sēde, kurā ticis lemts par nepaklausīgās skolnieces izslēgšanu. Tiesa gan, viss beidzies laimīgi, jo priekšmetu skolotāji Māru aizstāvējuši – viņai vairākos priekšmetos bijušas ļoti labas sekmes, tāpēc viņa uzlaboja skolas vispārējo sekmju līmeni. Tā nu Murjāņu skola pabeigta, paralēli jau sākot nopietnāk pievērsties rakstīšanai.
Dzejniece jaunības gados esot ļoti samīlējusies Imantā Ziedonī, viņa darbos, stājā, stāvā, ādas jakā, motociklā utt. Tas izskaidro Māras pseidonīma rašanos, ko viņa sāka izmantot Murjāņu laikā – Imanta. Sava loma gan šī vārda izvēlē bijusi arī Garlība Merķeļa dzejolim “Imanta nevaid miris”. Ar segvārdu Imanta skolasbiedriem lasīti priekšā dzejoļi, līdz ar to, kā smejas pati dzejniece, “mana slava ir sena”.
