Māra Upmane-Holšteine: Skaistas un mistiskas sajūtas, gaidot otro mazuli 1
Meitiņas ierašanos pasaulē viņi nosauca par plaukstas lieluma pavasari, tagad abi prāto, kā pavēstīt jaunumus par otrā bērna gaidībām. Arī mūziķu Holšteinu-Upmaņu ģimenē jānoņemas ar tādām tautā pazīstamu ļaužu rūpēm kā publisko tēlu, citādi kāds dzelteno lapu autors sarakstīs sazin ko. Mazā Ronja pa tam atrod mazā brālīša vai māsiņas – kas to lai zina – ultrasonogrāfijas bildi, spiež to pie sirds un iet pa istabu skandēdama – bibi! Māra mātišķi mīļi pasmaida, bet kāda cita – un tā ir “Astro’n’out” soliste – strikti uzjautā – kas es tagad esmu?
– Meitiņu gaidot, tā jauki viņu pieteicāt kā plaukstas lieluma pavasari, kas tagad gaidāms – plaukstas lieluma rudentiņš?
– Septembrītis. Zirnītis, jo maziņš un spiež, bet es jūtos kā princese ar zirni. Ronju saucām par zvirbulīti. Kad uzzināju, ka viņa mums būs, atceros – sēžu ārā kafejnīcā un pēkšņi salido apkārt zvirbuļi – it kā pilnīgs sīkums –, taču man liekas – nu pati daba nāk apsveikt! Tā varēja būt vienkārša sakritība, varbūt viņi tajā vietā parasti atlido, taču man patīk saskatīt šīs lietas arī tad, ja pati tās uzburu. Skaista un mistiska sajūta – kosmiskās enerģijas un dvēselītes virpuļo ap mums. Nav arī tik vienkārši, ka sēž viņas uz mākoņa maliņas un izspēlē kārtīs, pie kura katra grib doties, taču mēs neizvēlamies tos, kas pie mums atnāks. Iztēlojos, ka varētu uztaisīt fantastisku mūziklu no A līdz Z par dvēseles ceļu. Likās, kad piedzims Ronja, man būs īpaši garīgs noskaņojums ar kosmosa saslēgumu un nāks īpašas dziesmas.
– (…) Uzturā lieto visu ko un nezini, ko tas ar tevi var izdarīt un kāds tu būsi vecumdienās – vai varēsi aiziet mierīgi vai mokoši tāpēc, ka esi ēdis mēslus un tavs ķermenis nespēj ar to tik galā. Ar Ronjas gaidībām sākām par to domāt. Viss nāca intuitīvi. Kad lieto supersmaržīgus šampūnus, pēkšņi attopies, ka tā smarža tev nav jāelpo, vai klāj uz punča superkrēmu pret strijām un sāc prātot – to, kas tur iekšā, mans mazais tagad apēdīs. Kad baro bērnu, domā par to, ka viņam vajag sajust manu smaržu, nevis svešu aromātu. Aiz Diora taču nevar atrast mammu! Pamazām atgriežos pie smaržām, bet nu jau atkal, gaidot mazo zirnīti, tās būs jāliek dziļāk plauktā.
Visu sarunu ar Māru Upmani-Holšteini lasiet 5. maija “Mājas Viesī” vai E-Izdevumā!
