Māra Libeka: slimnīcā – arī prieka māja? 0
Slimnīcu un mediķu sabiedrisko organizāciju vadītāji meklē kādu ietekmīgu paņēmienu, lai piespiestu valdību pildīt savu rīcības plānu, kurā solīts, ka 2014. gadā medicīna saņems 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Taču valdība plāno dot tikai 2,8%, neatceļot rīcības plānu un nepaziņojot, ka, lūk, no valsts budžeta mēs jums, Latvijas iedzīvotāji, varam samaksāt tikai 40% no ārstēšanai nepieciešamās naudas, bet pārējos 60% maksājiet no sava personiskā naudas maka. Tieši otrādi – valdības vadītājs ik pa laikam atgādina, ka veselības aprūpe valstī esot prioritāte. Bet varbūt viņš tā patiešām domā, jo neviena no Ministru prezidentam tuvu stāvošajām personām, kas zina patieso stāvokli medicīnā, par to nav līdz galam izstāstījusi. Piemēram to, ka nesen žurnālā “Pastaiga” publicēto miljonāru sarakstā ieraugāms arī Mamedova kungs, no kura firmas neatliekamās palīdzības dienests īrē ātrās palīdzības mašīnas ne jau par pašizmaksu, bet par tik lielu naudu, lai Mamedovs varētu nopelnīt savus miljonus. Valstij būtu daudz izdevīgāk iegādāties šos transportlīdzekļus līzingā, nevis piepildīt miljonāra naudas maku. Ja Veselības ministrija to negrib zināt, tad kāpēc to neredz, piemēram, Finanšu ministrija un arī pats veiksmīgās valdības vadītājs Dombrovskis, kurš nepārtraukti atgādina par ierobežoto fiskālo telpu?
Neatliekamās palīdzības slimnīcu mediķiem, kas strādā ārpus Rīgas, valsts ir palikusi parādā divus miljonus latu par slimnieku ārstēšanu stacionāros. Izskatās, ka šo naudu tā arī nesamaksās. Paši vainīgi, ka uzņem nodaļās pacientus ārpus ministrijas noteiktās kvotas!
Starp citu, Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur valsts ir noteikusi ierobežojumus akūto slimnieku ārstēšanai.
Ko uz šī fona dara slimnīcas? Ķepurojas, attīstot kādu savu biznesu. Piemēram, Bulduru neatliekamās palīdzības slimnīca izdara kuņģa samazināšanas operācijas pārsvarā Norvēģijas resnīšiem. Citur veido medicīnas preču veikalus, nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, un nebūs jābrīnās, ka kādā slimnīcā, lai segtu zaudējumus, ko radījusi valsts, tiks iekārtota, piemēram, prieka māja. Tas, protams, notiek uz medicīnas kvalitātes rēķina, jo nav iespējams simtprocentīgi visus spēkus ziedot slimnieku ārstēšanai – ir jādomā, kur ņemt naudu, kas nav samaksāta par godīgi paveiktu darbu.
Paši vainīgi, ka nespēj nopelnīt! Bet pārmetumus saņem arī tie, kas to spēj. Piemēram, Ogres slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs vada slimnīcu, kas strādā ar peļņu, un pat jauno slimnīcas ēku uzbūvējis, neņemot kredītu. Par nopelnīto naudu viņš rēķina, kas slimniekiem visvairāk vajadzīgs, un to arī pērk, bet pēc tam tiek norāts, ka strādā ar peļņu un par daudz pērk.
Bet tajā pašā laikā Veselības ministrija, dalot papildus piešķirto naudu, ar vieglu roku no ārstniecībai paredzētajiem līdzekļiem piešķir 100 tūkstošus latu savai kapitālsabiedrībai Stradiņa slimnīcai aparatūras iegādei. No tiem 84 tūkstoši iedoti ultrasonogrāfa pirkšanai. Tie slimnīcu vadītāji, kas tādu ierīci jau iegādājušies, tiesa, par ārstniecības iestādes līdzekļiem, stāsta, ka tās cena esot tikai 13 tūkstoši latu. Turīgs dara, kā grib, nabags, kā var!
Veselības ministre vasaras sākumā solīja, ka mediķu algas palielinās par 17%, bet pēc trim mēnešiem – par 10%. Cik procenti būs līdz gada nogalei?
