Māra Libeka: Premjers uzzinājis jaunumus pieticīgā medicīnas budžeta sadalē 0
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau esot saņēmis veselības ministres Ingrīdas Circenes vēstuli, kurā viņa aicina izpildīt valdības rīcības plānu un nodrošināt veselības aprūpei finansējumu 4,5% no iekšzemes kopprodukta.
Circene, ņemot vērā mediķu arodbiedrības ieteikumu, raksta, ka Veselības ministrijas budžetam papildus vajadzētu 260 miljonus latu. Šo naudu varot pasmelt no tā katla, kas paredzēts kā valsts budžeta līdzfinansējums ES fondu apgūšanai. Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas tie ir apmēram miljards latu. 260 miljoni no šīs summas tāds nieks vien izskatās. Ministru prezidents Circenes vēstuli sūta finanšu ministram Andrim Vilkam. Bet ministrijā atbilde jau ir skaidra – viens miljards latu nav paredzēts ikdienas vajadzību finansēšanai – mediķu darba samaksas pieaugumam, zāļu iegādes izdevumu kompensācijai, pacientu rindu samazināšanai utt. Miljardam ir stingri noteikts ar Eiropas Komisiju saskaņots tēriņu mērķis. Jau pašā saknē tas esot nereāls priekšlikums. Līdzīgu atbildi no finanšu ministra saņems gan veselības ministre, gan arī valdības vadītājs.
Tad kāpēc Circene tomēr nāk klajā ar šādu neīstenojamu ieceri? Pirmkārt, tāpēc, lai pateiktu, ka viņa ir izdarījusi visu, ko spējusi rīcības plānā ierakstītā solījuma sasniegšanai. Otrkārt, ministre, juzdama, ka ap viņu savelkas tumši mākoņi no mediķu sabiedrisko organizāciju puses, gan Slimnīcu biedrības, gan arodbiedrības, raksta vēstuli Dombrovskim mīļā miera labad un saņem atzinīgus vārdus no arodbiedrības, ka “šāda veselības ministres rīcība raksturo viņu kā atbildīgu nozares profesionāli un valstiski domājošu politiķi”.
Taču ir vēl kāda ziņa. Ministru prezidents beidzot pats personiski ir pievērsis uzmanību veselības aprūpes naudas lietām un sapratis, ka īstas kārtības tur nav. Tiekoties ar slimnīcu vadītājiem, viņš paudis neizpratni par Veselības ministrijas prioritātēm papildus piešķirto 12 miljonu latu sadalē.
V. Dombrovskis pievērsis uzmanību faktam, ka ir atsevišķas nelielas slimnīcas, kurām joprojām nav samaksāti ap diviem miljoniem latu par stacionāros ārstētiem pacientiem. Toties trīs miljoni nav žēloti veselības aprūpes iestāžu infrastruktūras uzlabošanai, tostarp labi pelnošām privātām klīnikām. Piemēram, ģimenes ārsti, kuri nav apdalītāko mediķu skaitā, priecājas, ka ap 600 latiem katram nokrituši kā no gaisa – atliek vien izdomāt, kur šo dāvanu iztērēt.
Dombrovskis nenožēlo, ka pieņēmis lēmumu pats tikties ar slimnīcu vadītājiem, nevis sūtīt veselības ministri. Jo, runājot aci pret aci, uzzinājis ne vienu vien viņam pārsteidzošu jaunumu, bet tā arī nav saņēmis pārliecinošas atbildes no Nacionālā veselības dienesta vadības par dīvainībām naudas sadalē. Ja pieprasītos 260 miljonus no ministres puses var uzskatīt par teātri mīļā miera labad, tad Dombrovska saruna ar medicīnas darba organizatoriem gan pēc tāda neizskatās. Tad jau manīs, vai tai būs sekas.
