Foto: EPA/Scanpix/LETA

Māra Libeka: Omikronam patīk visi, neatkarīgi no sertifikāta un balstvakcīnu devu skaita 76

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Veselam
tad ir pareizi ēst hurmas – ar vai bez mizas? Uztura speciālistiem ir kategoriska atbilde
Lasīt citas ziņas

Patlaban noliktavās ir ap trim miljoniem neizlietotu pretkovida vakcīnu, un Imunizācijas valsts padome pauž satraukumu, ka valstij neesot plāna, ko ar šo atlikumu darīt. Vakcinācijas procesa koordinatoru lielākā cerība, kā samazināt šos valsts iepirktos krājumus, ir 15. februāris, kad daudzi būs spiesti saņemt balstvakcīnu, lai pagarinātu sava Covid-19 sertifikāta termiņu.

Arī tie cilvēki, kuriem, kā to saka infektologs Uga Dumpis, no balstvakcinācijas vairs nav nekādas jēgas, jo viņi ir saslimuši ar kovidu pēc divām vakcīnas devām, taču nelaime tā, ka pozitīvais tests nav apstiprināts laboratoriski, jo garo rindu dēļ tas nav bijis iespējams.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdz ar to nav laboratoriska pierādījuma, kas ļautu saņemt beztermiņa sertifikātu, nepotējot trešo poti. Nav arī zinātnisku pierādījumu, ka pārslimojušo atkārtota vakcinācija absolūti nekaitēs cilvēka veselībai. Taču birokrātiskajās prasībās šāds arguments nav paredzēts.

Galvenā sertifikāta funkcija ir SARS-CoV-2 infekcijas izplatības ierobežošana, taču, kā redzams, tas vairs nespēj izpildīt šo uzdevumu, jo patlaban ir sasniegts augstākais inficēto cilvēku īpatsvars visā pandēmijas laikā. Omikrons nešķiro, ir vai nav sertifikāts, nešķiro pat tos, kas saņēmuši balstvakcīnu. Liela daļa gan kovidu izslimo vieglā veidā, pāris dienu pacīnoties ar iesnām un kakla sāpēm, un arī slimnīcas vairs nav pārpildītas ar smagi slimiem kovida pacientiem, kuriem nepieciešams papildu skābeklis un dārga ārstēšana. Tiesa, var piekrist veselības ministra Daniela Pavļuta brīdinājumam, ka “pārslodze slimnīcās var iestāties pavisam citā veidā”, jo stacionāros patlaban nokļūst arvien vairāk cilvēku ar pandēmijas laikā un arī iepriekš neārstētām hroniskām kaitēm, kas kļūst par akūtām un ārstējamām tikai slimnīcā. Bet inficēšanās ar omikronu šiem pacientiem bieži tiek atklāta nejauši, veicot testu. Tātad noris bez simptomiem.

“Mērķis ir aizsargāt visneaizsargātākos, aizsargāt tos, kuriem ir vislielākais smagu slimību un nāves risks. Tie ir mūsu vecāka gadagājuma iedzīvotāji, cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu no pamatslimībām, kā arī veselības aprūpes darbinieki,” tā balstvakcinācijas nepieciešamību ziņu aģentūrai “Reuters” skaidrojusi Pasaules veselības organizācijas galvenā zinātniece Soumja Svaminatana.

Daudzu valstu dati liecina, ka vakcinācija joprojām ļoti efektīvi pasargā gados vecus cilvēkus no smagas saslimšanas, taču Veselības ministrija nespēj atrast veidu, kas stimulētu saņemt pretkovida vakcīnu, nemaz nerunājot par balstvakcīnu, tos ap 90 tūkstošiem senioru, kuri līdz šim nav potēti. Kā redzams, Covid-19 sertifikāts to neveicina.

Slimību profilakses un kontroles dati liecina, ka saslimstība ar Covid-19 vienlīdz augsta ir gan vakcinēto, gan nevakcinēto cilvēku vidū. Vairāki Saeimas deputāti jau publiski ir norādījuši, ka Covid-19 sertifikāti vismaz Latvijā sevi esot izsmēluši, bet valdība tikai līdz februāra beigām grasās izvērtēt epidemioloģiskās drošības pasākumu lietderību. Vienlaikus Kariņš ir norādījis, ka jebkādām izmaiņām, kas skar kovida ierobežošanas pasākumus, jāiet kopsolī ar slimības izplatību un hospitalizāciju.

Reklāma
Reklāma

Patlaban situācija ir tāda, ka skolās ir pustukšas klases, ka pilnībā ir slēgtas bērnudārzu grupiņas, ka bērni un pusaudži infekciju atnes uz mājām un inficē savus vecākus un vecvecākus un ka slimo gan tie, kas nav saņēmuši balstvakcināciju, gan arī tie, kas bijuši likuma paklausīgi un to izdarījuši.

Taču amerikāņu kardiologs un zinātnieks, molekulārās medicīnas profesors Ēriks Topols gan nepiekrīt tam, ka iespēja inficēties ar omikronu ir līdzīga gan tiem, kas nostiprinājuši pirmās saņemtās vakcīnu devas ar trešo vakcīnu, gan tiem, kas balstvakcīnu nav saņēmuši.

Topols, bal­stoties uz Lielbritānijas mediķu un zinātnieku atklāto un ASV Slimību kontroles un profilakses centra datiem, norādījis, ka trešo devu saņēmušie slimojot uz pusi mazāk nekā tie, kas to nav izdarījuši. Latvijā pašmāju dati netiek tik smalki analizēti, tāpēc mums ir pārliecība, ka trešā vakcīnas deva pamatā pasargā no smagas slimības gaitas un nāves, nevis inficēšanās.

Kamēr mūsu valdība vēl tikai apsver, vai būtu vērts diskutēt par stratēģijas maiņu, kad omikrons ienāk gandrīz katrā mājā, tikmēr Lietuvas valdība jau šodien lems par nacionālā Covid-19 sertifikāta jeb “iespēju pases” darbības apturēšanu, tā paziņojusi premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Kaimiņvalstī arvien vairāk tiek apšaubīta šāda sertifikāta nepieciešamība laikā, kad strauji pieaug inficēšanās ar SARS-CoV-2 un slimības gaita lielākoties ir viegla. Arī Igaunijā notiek diskusijas par līdzīga soļa speršanu, un cerams, ka Krišjānim Kariņam, 4. februārī tiekoties ar abu valstu valdības vadītājām, nāks lielāka un ātrāka apskaidrība, kā rīkoties Latvijai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.