Māra Libeka: Nelido augstāk par vistu kūts laktu! 25
Tā savā laikā aicināja dzejnieks Vilis Plūdons, piebilstot, ka vismīļāki runāt un atcerēties, kur katram no mums ir dējamais kakts. Pašreizējā un arī nākamā valdības vadītāja Laimdota Straujuma pirms ministru portfeļu sadalīšanas konkrētām personām paziņoja, ka galvenie kritēriji būs šo cilvēku profesionalitāte un ministra zināšanas par nozari, tātad katrs no viņiem būs savā īstajā dējamajā kaktā.
Kādā veidā premjerministre grasās nodrošināt profesionalitāti, ja viņas rīcībā ir tāds potenciāls, kādu pilsoņi ievēlējuši? Tas, ka attiecīgo nozaru speciālisti netiek informēti par profesionālajiem iespējamajiem ministru kandidātiem, izņemot tos pašreizējos ministrus, kuriem būs ļauts darbu turpināt, rāda, ka potenciāls nav diez cik augsts. Nozaru cilvēkiem nav iespēja pateikt savu viedokli, pirms valdības vadītāja publisko portfeļu saņēmēju sarakstu. Galvenie viedokļa paudēji valdības vadītājai ir partiju pārstāvji. Tad nu uzzinām, ka par izglītības un zinātnes ministri varētu kļūt partiju finanšu pētniece, deputāte no “Vienotības” rindām Lolita Čigāne. Pati Čigānes kundze uzskata, ka viņas zināšanas finansējuma iegūšanā un izmantošanā lieti noderēs izglītības un zinātnes jomā. Šķiet, ka neviens no Čigānes izvirzītājiem nav pat painteresējies, kāda ir viņas personīgā pieredze pedagoģijā un zinātniskajā darbā, cik spējīga viņa ir profesionāli saprast mācību procesu un darba organizāciju skološanā un zinātniski pētnieciskajā darbā. Deputātes Čigānes darba amplitūda ir ļoti plaša – sākot no naudas ietekmes samazināšanas politiskajās partijās līdz gāzes tirgus liberalizācijai, kam ar izglītības un zinātnes ministra amatu nav nekāda sakara. Vai Straujuma vēlas pajokot, solīdama profesionalitāti? Eksperti jau pauduši, ka tas esot neizdevies joks. Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja atzinusi, ka pašreizējā pieeja jauna izglītības un zinātnes ministra meklējumiem esot vieglprātīga. Ja runājam vēl precīzāk, tad tā ir vienaldzīga. Tā nu ir iznācis, ka vēlētāji savilka tik daudz mīnusu iepriekšējai ministrei Inai Druvietei, ka viņai vairs nav lemts turpināt iesākto, kas nebija zemē metams. Vēlētāji uzticējušies Čigānei, tad kāpēc gan lai cilvēks, kas interesējas par visu, nevarētu sākt interesēties arī par izglītību un zinātni! Galvenais ir neko daudz nedarīt, runāt un it kā rosīties, jo pretējā gadījumā būs kā Druvietei – kas strādā, tas iemanto nelabvēļus, un ministra portfelis daudzo mīnusiņu dēļ tiek atņemts.
Ceturtdienas vakarā valdības vadītāja tomēr noraidīja Čigānes kandidatūru ministres amatam. Nav zināms, kā Straujumas kundze būtu rīkojusies, ja informācija par Čigāni nebūtu noplūdusi pirms laika un izglītības darbinieki nesāktu šūmēties.
Gudrāku taktiku ir izvēlējusies Nacionālā apvienība, kura Straujumai veselības ministra amatam piedāvājusi nevis kādu ievēlētu personu ar apšaubāmu profesionalitāti, bet gan bijušo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju, pašreizējo Slimību profilakses un kontroles centra direktores vietnieku, Rīgas Stradiņa Universitātes asociēto profesoru Dzintaru Mozgi. Tiesa, daudzi viņam piesies pagātnes notikumu, kas saistīts ar Tautas partijas piegādātu un Veselības ministrijas ieceltu blēdi slimnīcas valdē. Noteikti jau izraks arī kaut ko no personīgās dzīves, bet nav jāšaubās par viņa profesionālajām spējām vadīt nozari, parādīt, ka viņam ir nepieciešamās prasmes, ja ne apstādināt, tad vismaz piebremzēt haosu medicīnā. Tas, ka Mozgis spēlē klavieres, nenozīmē, ka viņš nespēj būt skarbs un neatlaidīgs, panākot, lai no pacientiem nav jāprasa vairāk par valsts nodrošinātajām iespējām samaksāt. Tieši tā viņu raksturoja pieredzējuši ārsti, kas ar Mozgi kopā strādājuši ilgus gadus. Kaut ” Vienotības” pārstāve un pirms Saeimas vēlēšanām politiskajās aizkulisēs ne reizi vien pieminētā veselības ministra amata kandidāte Ilze Viņķele Latvijas Televīzijā secināja, ka šajā amatā neviens nebūs veiksmīgs, ja nozarei netiks piešķirta nepieciešamā papildu nauda, tomēr Nacionālās apvienības rindās ir atradusies persona, kas nebaidās kļūt par politisko līķi, un tas jau ir daudz, zinot, cik neveiksmīgi bija valdošās partijas veselības ministra amata kandidāta meklējumi pirms vēlēšanām.
