Māra Libeka: naudas vara aizmiglo acis 0
Drīz būs aizritējis pusotrs mēnesis, kopš dega Rīgas pils, bet sadegušā jumta vietā joprojām nav uzlikts pagaidu jumts, tāpēc lietavu laikā pilī plīkšķēdams gāžas ūdens. Vai pilnsabiedrība “SBRE” (“Skonto būve” un “Re&Re”), kura atjauno pili, nesaprot, ka ugunsgrēka seku novēršanas darbus valsts kultūrvēsturiskajā mantojumā nedrīkst vilcināt mēnešiem un ir jārīkojas operatīvi? Saprot.
Taču pēc-ugunsgrēka būvgružu izvešana sākās tikai pagājušās nedēļas nogalē. Kas būvniekiem liedz kustēties ātrāk? Protams, nauda. Būvnieki ar gariem zobiem likvidē sekas, jo pagaidām tas jādara par saviem līdzekļiem, un neviens nevar pateikt, kad un no kurienes “SBRE” kontā ieplūdīs līdzekļi jeb stimuls darbam. Neviens jau skaļi nebrēc, arī Saeimas Sarkanajā zālē, kur deputāti tikās ar pils darbu izpildītājiem, ka mums vajag naudu. Viņi dara, bet nesteidzoties. Pilnsabiedrības vadītāji negrib iedomāties, ka vispirms vajag uzlikt jumtu un tad vienoties par naudu, jo tik un tā būs jāmaksā vai nu apdrošinātājiem, vai valstij. Akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), valsts nozīmētais pils apsaimniekotājs, ko vada Baiba Strautmane par apjomīgu algu, nespēj saprast, ka ārkārtas situācijā darbi jāorganizē citādi nekā ikdienā. Drūmi, ka arī valdība nav sapratusi: ārkārtas situācija prasa ārkārtas rīcību. Ja Ministru kabinets 25. jūnijā nolēma, ka Finanšu ministrijai ir jāizdod rīkojums par valsts budžeta piešķiršanu ugunsgrēka seku likvidēšanai, tad tas bija jādara. Būvnieks sēž un gaida, kad valdība pildīs savu lēmumu. Izrādās, nevarot izpildīt, jo VNĪ vadība vēl nav paspējusi uzrakstīt atzinumu par pils bojājumiem un nepieciešamo naudas summu to novēršanai. Bet to nevarot izdarīt tāpēc, ka VNĪ netiekot klāt visiem bojājumiem, kamēr tur strādā eksperti, kas meklē ugunsgrēka cēloni. Tas jāatrod pāris mēnešos, lai policija, kas sākusi kriminālprocesu, varētu atrast vainīgo un lai beidzot noskaidrotu, kam jāmaksā par sarkanā gaiļa nodarītajiem postījumiem.
Tikmēr būvnieks nesteidzas, jo viņš ir turīgs un nav pieradis ārkārtas situācijās likt jumtus uz entuziasma pamata par savu naudu. Divus mēnešus pēc ugunsnelaimes situācija pilī ir kļuvusi sliktāka, atzīst pieminekļu aizsardzības pārzinātāji un arī Saeimas deputāti, kas pilī ielūkojušies.
Būs kārtējā darba grupa, šoreiz gan ārkārtas, kas uzlabošot saziņu ar būvnieku un valsts nozīmētajiem pils saimniekiem – VNĪ un Finanšu ministriju. Ļoti ceru, ka ārkārtas darba grupa uguns postījumu seku likvidēšanai Rīgas pilī, kurā būs arī Saeimas un valdības pārstāvji, pie reizes painteresēsies, par kādām algām viduslaiku būvmākslas piemineklī strādā kvalificētie strādnieki pilnsabiedrības nolīgtajos apakšuzņēmumos. Manā rīcībā ir informācija, ka augstākā alga nepārsniedz 280 latu uz papīra. Ja tik saņem kvalificēts strādnieks, tad interesanti, cik šie apakšuzņēmumu vadītāji maksā būvgružu aizvācējiem palīgstrādniekiem? No strādniekiem taču būs atkarīgs, cik kvalitatīvi atjaunotu pili valsts saņems. Pirmie signāli par strādnieku rūgšanu, dzīvojot bada maizē, jau parādījušies LTV3. Tas ir nopietns signāls.
