Māra Libeka: Matīss aizlidoja. Kad lidos padome? 3
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir atlaists no valdības un tagad strādā Saeimā, bet akciju sabiedrības “AirBaltic Corporation” padomes atbildība investora meklējumos nacionālajai aviokompānijai palikusi aiz kadra.
Šī uzņēmuma padomē par priekšsēdētāju iecelts Nikolajs Sigurds Bulmanis, bet viņa kolēģi padomē ir Kaspars Briškens un Finanšu ministrijas padotībā esošās Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, kurš šeit nopelna dāsnāk, nekā strādājot savā pamatdarba vietā. Un vai tas savā ziņā nav interešu konflikts, ka 80 miljonus eiro “AirBaltic” flotes atjaunošanai grasās pasmelties no Valsts kases, kuras priekšnieks iecelts padomē? Grūti saprast, kāpēc Matīss ir vienīgais grēkāzis, ja uzņēmumā ar vairāk nekā 3000 eiro dāsnu atalgojumu mēnesī ir iecelta padome, kurai jākontrolē valdes darbība. Piemēram, jāseko līdzi valdes priekšsēdētāja Martina Gausa (kurš saņem 37 324 eiro lielu algu mēnesī) veikumam un nodomiem, kā arī jāprasa atbildība, ja viņš kavējas ar lēmumiem vai piesaista Latvijas valstij apšaubāmus investorus.
Likumā noteikts, ka padomei jārīkojas kā rūpīgam un čaklam saimniekam un jāizvērtē visi riski, kas saistīti ar valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanu. Ja tas būtu pienācīgi izdarīts, tad droši vien valdības vadītāja Laimdota Straujuma nepaliktu ar muti vaļā, pēdējā brīdī saņemot tikai vienu apšaubāma investora piedāvājumu. Nu jau bijušais ministrs stāsta, ka bijuši arī citi, tikai tos nav paspēts izvērtēt.
“Valdes un padomes locekļi no atbildības (..) tiek atbrīvoti vienīgi tad, ja spēj pierādīt, ka ir rīkojušies kā krietns un rūpīgs saimnieks, kas nozīmē, ka tie savā rīcībā nav pieļāvuši pat vieglu neuzmanību.” (Advokāts Raivis Anspaks). Taču šāds vērtējums nav, jo neviens jau to neprasa un droši vien neprasīs arī tad, ja investoru neizdosies piesaistīt. Ministram portfelis ir atņemts, un ar to pietiek.
Investori uz “AirBaltic” netrauksies ar atvērtu naudas maku, zinot nepatīkamo vēsturi ar bēdīgi slaveno Bertoltu Fliku, faktu par Eiropas Komisijas padziļināto izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai valsts finansiālais atbalsts lidsabiedrībai ir piešķirts pēc privātā investora principa.
Nebija tālu līdz tam, ka valsts piešķirtie miljoni “AirBaltic” būtu jāatmaksā un uzņēmums, visticamāk, bankrotētu. Par laimi, no Eiropas Komisijas sankcijām izdevās izlīst kā caur adatas aci.
Vai ir izanalizēts tas, vai šībrīža zemo degvielu cenu laikā “Bombardier” lidmašīnu iegāde vēl joprojām ir tas labākais risinājums? Patlaban “Bombardier” ražotājiem īsti nesokas ar jauno lidmašīnu pārdošanu. Daudzi ir izteikuši pieņēmumu, ka viens no iemesliem ir zemās degvielas cenas. “Bombardier” jaunās lidmašīnas patērēs mazāk degvielas nekā “Airbus” un “Boeing” šīs klases lidmašīnas, tieši tāpēc “Bombardier” lidmašīnas ir dārgākas. Vērts maksāt vairāk ir tikai tad, kad degvielas cenas ir augstas. Pieņemot lēmumu par šo lidmašīnu iegādi, kā viens no galvenajiem iemesliem tika minēts zemais degvielas patēriņa līmenis. Tomēr šobrīd daudzas lidsabiedrības vairs neuzskata, ka zemās degvielu cenas laikā, kas turpināsies tuvākos gadus, tām būtu nepieciešams maksāt par dārgām lidmašīnām, kas patērē maz degvielas.
Bet varbūt izdevīgāk ir lidmašīnas nomāt, nevis pirkt, kā to dara daudzas citas lidsabiedrības?
Vai ir izanalizēti visi alternatīvie varianti? Ja jau būs jauns satiksmes ministrs, tad varbūt jānāk arī jaunai “AirBaltic” padomei, kas vēlēsies iedziļināties šajos jautājumos un neradīs pēdējā brīža pārsteigumus koalīcijai un sabiedrībai kopumā.
