Māra Libeka: Latvijas sadzīves nebūšanas Ukrainas aizsegā 8
Ja nebūtu traģisko notikumu Ukrainā, tad politiķi nebremzētu elektroenerģijas tirgus atvēršanu, Pensionāru federācijas vadība nesāktu runāt par atkāpšanos no ieceres rīkot protesta akciju, uzņēmēja Baiba Rubesa neaicinātu atcelt leģionāru piemiņas pasākuma rīkošanu 16. martā pie Brīvības pieminekļa… Pat firma “Little more”, kas māca angļu valodu pirmsskolas vecuma bērniem, vardarbības Kijevā un Krimā dēļ atcēlusi angļu valodas klubiņa nodarbību 8. martā un pasludinājusi savā uzņēmumā klusuma nedēļu… Esmu pārsteigta, ka koalīcija šā iemesla dēļ tomēr nav nolēmusi nevirzīt uz lidostas valdi ekspremjera Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku un nav atdevusi Veselības ministrijai pārstrādāt savu brāķi – Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kurš visu laiku tiek plivināts gar sabiedrības acīm kā sarkana lupata vērsim.
Koalīcija pēkšņi nolemj atlikt elektrības tirgus atvēršanu, jo, “ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitikā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokācijas riski”. Kaut gan pirms tam bija vienojusies par gluži pretēju soli. Nu nevar taču atklāti paziņot, ka mūsu pozīcijas pirmsvēlēšanu gaisotnē nav diez ko stabilas, tāpēc būs pieņemamāk, ja mēs līdz vēlēšanām nebojāsim nervus saviem vēlētājiem. Vai arī, kā uzskata sociologs Aigars Freimanis, atzīt, ka pie vainas ir politiķu un ierēdņu profesionālā nekompetence jeb nespēja veikt aprēķinus, lai mājsaimniecībām ar mazāko elektroenerģijas patēriņu nebūtu lielākais tarifa pieaugums. Labklājības un Ekonomikas ministrijas ar līkumu apgāja savas domstarpības par to, kurai tad būs jāsniedz valsts atbalsts trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksu segšanai. Savstarpējais strīds netika atrisināts, un valdība šo jautājumu uzkrāva strīdā klāt neesošajām pašvaldībām. Ukrainas aizsegā patlaban šajā lauciņā ir iestājies relatīvs miers līdz brīdim, kad tiks ievēlēta jaunā Saeima.
Pēc sarunas ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš palicis pavisam domīgs, ka diezin vai ir prātīgi rīkot 13. martā iecerēto pensionāru protesta akciju. Ja jau otra augstākā valsts amatpersona norāda, ka šis nav īstais brīdis, lai pensionāri celtos kājās, jo situācija Krimas pussalā varot izprovocēt to, ka pikets pāraug ielu vardarbībā. Tiesa, ja valstī ir tik vārga Drošības policija, tad, iespējams, Saeimas priekšsēdētājas brīdinājums ir vērā ņemams, un Siliņa kungs pēc sarunas ar Āboltiņas kundzi masu medijiem atzinis, ka esot pietiekami daudz pat ekstrēmu piedāvājumu un izteikumu par Latvijas Maidanu. Pensionāri par to esot noraizējušies un vairs tik naski neapsverot iespēju iziet ielās, lai cīnītos par sava dzīves līmeņa uzlabošanu. Ja arī elektroenerģijas nosacītais tirgus tomēr tiktu atvērts kā plānots – no 1. aprīļa, jāšaubās, ka Siliņa kungs uzdrošinātos ignorēt parlamenta spīkeres aicinājumu.
Latvijas sadzīves nebūšanu piesegšana uz Ukrainas traģisko notikumu fona iegūst arvien komiskāku pieskaņu, par ko gan negribas smieties. Patiesībā situācija ir daudz nopietnāka un to nosaka pasaules lielvaru ģeopolitiskās intereses, nevis mūsu politiķu centieni krāt punktus, izspēlējot Ukrainas kārti.
