Māra Libeka: Ķemeru jautājumā trūkst izlēmības 0
Daudzi patiešām noticēja, ka Ķemeru sanatorija atdzims pašu latviešu, nevis ķīniešu, kazahu, azerbaidžāņu vai krievu rokās. Ka Finanšu ministrija (FM) ļaus Jūrmalas domei aizņemties Valsts kasē vairāk nekā četrus miljonus latu, lai no maksātnespējīgās SIA “Ominasis Latvia” administratora varētu to nopirkt un steidzīgi sagatavot ziemas sezonai.
Visu Jūrmalas domē pārstāvēto partiju deputāti 27. jūnija sēdē pieņēma principiālu lēmumu un nobalsoja iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu. Finanšu ministrija ir atzinusi, ka Jūrmalai ar tās finansiālo stabilitāti ir pilnīgi pamatotas tiesības ņemt aizdevumu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka likums liek pašvaldībām rūpēties par kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanu. Tātad Jūrmalas dome ir gatava uzņemties atbildību par Eižena Laubes celto Ķemeru viesnīcu, Latvijas brīvvalsts laika simbolu, arhitektūras un kultūrvēstures pieminekli un nacionālo bagātību, kā to atgādina akadēmiķis Jānis Stradiņš.
FM pārraugāmā padome, kas izvērtē, vai pašvaldība drīkst aizņemties, nesen atzina, ka drīkst, bet vēlāk domei aiz muguras izvirzīja tādus noteikumus, kas liedz aizņemties un operatīvi rīkoties.
FM uz domes pleciem uzkrāva darbus, kas nav pašvaldības pienākumu sarakstā. Ministrija tālāk par mantru “lai viss atbilstu normatīvajos aktos noteiktajām prasībām” neredz. Galvenais – lai papīri būtu kārtībā…
Tikmēr “Ominasis Latvia” maksātnespējas administrators Ainars Kreics nolēmis rīkot izsoli. Un, ja tā tiks rīkota, tad sanatorija ziemā turpinās mirkt, jo tā notiks septembra beigās un vairs nepietiks laika visiem iecerētajiem darbiem. Tiesa, izsolē var piedalīties arī Jūrmalas pilsētas dome un, iespējams, veiksmīgi, jo pagaidām neesot lielas ārvalstnieku intereses par sanatorijas kompleksu, taču galvenais patlaban izvirzītais mērķis – pienācīgi sagatavot arhitektūras pieminekli ziemai – netiks sasniegts laika trūkuma dēļ.
Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš pēc ugunsgrēka Rīgas pilī kādā intervijā secināja, ka mēs Latvijā “(..) esam dzīvi sarežģījuši tiktāl, ka pieņemt lēmumu ātri un efektīvi darboties vairs faktiski nav iespējams. Man kā muzeja direktoram reizēm ir vienkāršāk nedarīt neko nekā meklēt ceļu, kā izdarīt. Jo tu uzreiz domā – tur ir audits, Valsts kontrole, tādi un tādi papīri, tā ir staigāšana pa naža asmeni. (..)
Latvija ir tipiska burta kalpu zeme. Arī šeit – par Rīgas pili –, ja mēs ievērotu likuma garu, mēs būtu tikuši daudz tālāk, taču mēs ievērojam burtu.” (“KDi”, 15. augusts)
Arī kādreizējais Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Alksnis savulaik izteica valdībai gatavību saglabāt un restaurēt Ķemeru sanatorijas kompleksu, taču neviens negribēja viņu dzirdēt. Tagad pašreizējā domes priekšsēdētājā Gatī Truksnī it kā ieklausās, bet pa ausu galam, jo galva iegrimusi papīros…
Tā šie burta kalpi nogremdē sakarīgas idejas, nodomus un iesāktus darbus.
