Māra Libeka: ierēdniecība neprotestē pret nevajadzīgiem uzdevumiem 0
Valsts budžeta veidošanas laikā ierēdniecība strādā vaiga sviedros. Bet reizēm šie sviedri tiek tecināti pilnīgi nevajadzīgi. Diemžēl ierēdņi nepretojas politiķu dotajiem uzdevumiem arī tad, ja tie, šķiet, būs formāli, bez kāda lietderības koeficienta.
Svaigākais piemērs šim apgalvojumam ir nesen publiskotās 245 valsts prioritātes, kuru sarakstu veidoja Pārresoru koordinācijas centra un Finanšu ministrijas apjomīgais ierēdniecības korpuss, balstoties uz valdības pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Tika ieguldīts liels darbs, par ko saņemts atalgojums, bet rezultāts – nesaprotams ne tikai sabiedrībai, bet arī pašam premjerministram.
Tas, kam valsts tuvākajos gados nolēmusi dot “zaļo gaismu”, ir izlasāms Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020., kur katras prioritātes sadaļa tiek papildināta ar sīkāku skaidrojumu, kā prioritāte sasniedzama. Tad kāpēc veselam ierēdniecības korpusam uzliek par pienākumu darīt to, kas jau ir izdarīts, nelietderīgi šķiežot darba laiku tik svarīgajā valsts budžeta veidošanas brīdī. Pieminot 245 punktu garo, dīvaino prioritāšu sarakstu, par kuru pat paši politiķi brīnās, jāvaicā, vai ierēdniecība ir tāds “maziņš cālis”, kuram var likt pildīt arī liekus un neloģiskus uzdevumus. Un kam tad ir domāti valsts sekretāri, ja viņi to redz, bet neiebilst.
Vai cits piemērs. Veselības ministrija ir iesniegusi valdībai likumprojektu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sasaisti ar plānveida veselības aprūpes saņemšanu. Šis tiesību akts ir tapis, balstoties uz valdības aprīlī apstiprināto koncepciju. Tajā paredzēts noteikt valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko nodalītu no šobrīd spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Iesniegtajā likumprojektā ir noteikta 3,65% likme, ko atskaitītu no IIN kā “veselības nodokli”.
Finanšu ministrs un ne tikai viņš, bet arī daļa valdības pārstāvju ir nostājušies pret atsevišķas nodokļa likmes piešķiršanu medicīnai, jo, pirmkārt, valstī netiks veidots jauns speciālais budžets un, otrkārt, ieņēmumi no IIN veido lielāko pašvaldību budžetu daļu. Paņemot medicīnai, tā saruks, un nav naudas, lai to kompensētu. Kaut gan politiskajā līmenī tas ir pateikts skaidri un nepārprotami, ministrija nupat ir nosūtījusi Valsts kancelejai likumprojektu, kur tas netiek ņemts vērā. Līdz brīdim, kamēr šis jau sākotnēji izbrāķētais tiesību akts nokļūs uz valdības galda, to vērtēs darba grupa, tad to sūtīs saskaņošanai ministrijām, pa vidu būs sarakstes, pārrunas un diskusijas…
Tiks ieguldīts liels ierēdņu darbs, lai galu galā pateiktu to, kas jau zināms, – nebūs ne jauna speciālā budžeta, ne arī “veselības nodokļa”.
Visticamāk, būs nodokļa maksāšanas fakta fiksēšana ārstniecības iestādē, izmantojot personas identifikācijas karti – ja neesi reģistrēts kā IIN maksātājs, ārstēšanas izdevumi būs jāsedz pašam no savas kabatas. Ministru prezidents Dombrovskis ir izteicies, ka varbūt naudu medicīnai paņems no tās IIN daļas, kas paliek valstij. Likumprojekts būtu jāraksta tad, kad šajā jautājumā būtu vismaz kāda skaidrība.
Lai ministrijas nekļūtu kā vecas skaņu plates, kas nepārtraukti atskaņo savu laiku nodzīvojušu, apnikušu mūziku, Valsts kanceleja ir devusi tām uzdevumu izvērtēt to atbildībā esošo regulējumu un atteikties no nevajadzīgā. Uzdevuma izpilde atkarīga no tā, vai ierēdniecība gribēs pārkāpt pāri “maziņā cāļa” statusam, pasakot: diezgan, pa tukšo mēs vairs nestrādājam!
