Māra Libeka: Dunča dūriens Judina mugurā 16
Saeimas deputātu Andreju Judinu (“Vienotība”) necieš ne tikai Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš viņu iekļāvis “melnajā sarakstā”, bet arī koalīcijas partneri Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS), kuri no Judina baidās kā no spitālīgā. Ja viņam dos teikšanu pār kriminālprocesa likumu un krimināllikumu, tad tas būs rādītājs, ka ZZS virsotne ar Augustu Brigmani un Gundaru Daudzi priekšgalā nav bijusi gana izdarīga, lai būtu apmierināts smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs.
Tāpēc iepriekš koalīcijas starpā runātais, ka Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija jāvada deputātam Judinam, beidzās ar to, ka partijas biedrs saņem dunča dūrienu mugurā un par apakškomisijas priekšsēdētāju kļūst bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris no opozīcijā palikušās Ingunas Sudrabas partijas “No sirds Latvijai”. Un tas viss notika ar “Vienotības” klusējošu piekrišanu.
Komisijas zaļzemnieku pārstāvji Daudze, kurš ir viens no partijas menedžeriem starp Rīgu un Ventspili, kā arī Juris Vectirāns, kurš pakļāvīgi izpilda visus bosa rīkojumus, draudzīgi kopā ar “Saskaņas centra” (“SC”) pārstāvjiem nobalsoja par Kūtri, nevis Judinu, tādējādi sasniedzot savu mērķi. Šāda taktika bija paredzama jau tad, kad koalīcijas padomē ZZS pārstāvis brīdināja “Vienotību” par kopīgas koalīcijas apdraudējumu, ja “Vienotība” nenovērsīs Judina risku jeb ZZS interešu neietveršanu kriminālprocesa likumā un krimināllikumā. Viņu bija paredzēts virzīt ne tikai par minētās apakškomisijas vadītāju, bet arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāju kā savas partijas pārstāves un bijušās komisijas vadītājas Ilmas Čepānes pēcteci. Bet gaiteņos ar smaidu uz lūpām lietas tika izkārtotas tā, lai tur no Judina nav ne smakas un lai Nacionālajai apvienībai tiktu ne tikai tieslietu ministra, bet arī komisijas priekšsēdētāja portfelis, neraugoties uz to, ka ar saimniekošanu ministrijā nav īsti veicies.
Tas, ka ZZS grib stiprināt sadarbību ar Sudrabas politisko spēku, nav nekāds jaunums, bet tagad, izrādās, kārtīgs atbalsts ir atrasts arī saskaņiešu vidū. Amatu sarunāšanas nenotiek par vīna glāzi, pēc laika būs redzams, kāda bijusi šī darījuma cena un vai šādā veidā netiek gatavota augsne jaunai koalīcijai, kurai būs daudz vairāk kopīga nekā pašreizējai.
Kad parlamentā tika spriests par Judina virzītajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, tad viens no apspriežamajiem jautājumiem bija par zaļās gaismas došanu tiem kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas valsts amatpersonas. Pirms nebija pieņemti šie labojumi, lietu skatīšanu, kurās iesaistīta valsts amatpersona, varēja pārcelt par vairāk nekā gadu, bet tagad likums uzliek par pienākumu šādas tiesas sēdes atlikt, augstākais, par mēnesi. Toreiz “Saskaņas centra” deputāts Andrejs Elksniņš Juridiskās komisijas sēdē bija izteicies, ka šie grozījumi ir veidoti saistībā ar kriminālprocesiem pret Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, un saskaņieši parādīja savu stingro gribu, tos neatbalstot. Toreiz Judins uzsvēra, ka “Lembergs manā galvā nedzīvo” un ka viņš grozījumus ir iesniedzis nevis viena procesa dēļ, bet lai kopumā uzlabotu tiesu darba plānošanu. Dažiem šie izteikumi bija kā sarkana lupata vērsim.
Judins masu medijos ir bijis atklāts par dažādām liela apjoma krimināllietām, tostarp arī Lemberga apjomīgo krimināllietu. Pirmo sodu par šādu izrunāšanos ar ZZS un “SC” balsīm viņš saņēma 2010. gadā, kad viņu neievēlēja par Augstākās tiesas senatoru, kaut Augstākā tiesa viņu bija izvirzījusi šim amatam un Juridiskajai komisijai nebija iebildumu.
Piešķirot deputātam Judinam Krimināltiesību politikas apakškomisijas sekretāra amatu, viņam nav tiesību pavēlēt apakškomisijas priekšsēdētājam iekļaut darba kārtībā vienu vai otru jautājumu, vai celt ārā no atvilknes tur iestrēgušu likumprojektu. Priekšsēdētājam ir tiesības pašam izlemt, kā rīkoties. Tagad Judins būs atkarīgs no Kūtra gribas.
