Māra Grudule, “Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos” 0

Mākslinieks Krišs Salmanis. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 415 lpp.

Reklāma
Reklāma
“Šobrīd runa ir par dienām, varbūt dažām nedēļām…” Didzis Šmits aicina latviešiem “ieslēgt” izdzīvošanas instinktu 2
Kokteilis
10 iemesli, kāpēc Ūdensvīrs ir visbrīnišķīgākā zodiaka zīme
Kokteilis
“Neizslēdzu, ka tiks ierosināta lieta par novešanu līdz pašnāvībai.” Anna Sedokova tikusi intervēta saistībā ar Jāņa Timmas aiziešanu mūžībā 25
Lasīt citas ziņas

Monogrāfijas galvenās atziņas varētu formulēt četrās tēzēs: pirmkārt, latviešu agrīnā dzeja paver plašāku skatu uz laikmetu, latviešu sadzīvi, kā arī uz personībām – tulkotājiem, priesteriem un mācītājiem – un viņu savstarpējām attiecībām; otrkārt, šajā laikā radušies atdzejojumi nav oriģinālu vienkāršojumi, to saturā un izteiksmē jaušams mēģinājums tuvoties latviešu garīgajai pasaulei; treškārt, 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas poētika nepārprotami apliecina piederību vēlās renesanses un baroka laikmetam; ceturtkārt, dzejas sākotnes atsevišķas iezīmes atbalsojas latviešu nacionālajā literatūrā līdz pat 20. gadsimtam, savukārt šā laikmeta klātbūtne latviešu kultūrā plašākā nozīmē jaušama joprojām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.