Māris Dailis: “Manu roku ierāva ruļļu presē”. Lauku darbos zaudē pirkstus, rokas, pat dzīvību 0
Pats vainīgs – neizslēdzu dzinēju
“Tas notika pagājušā gada jūlijā. Priecādamies par labo siena laiku, nebiju kārtīgi izgulējies, uznāca nogurums un tāpēc arī tā sanāca. Taupīju tehniku – traktora jūgvārpstu, tādēļ neizslēdzu dzinēju un roku ierāva ruļļu presē. Labi, ka uz lauka nebiju viens, bet kopā ar kaimiņu, kurš izslēdza traktora dzinēju un piezvanīju ātrajai palīdzībai, kas mani aizveda uz Rīgu. Pārcietu divas operācija, bet roku tomēr nācās noņemt,” stāsta Neretas novada Mazzalves pagasta zemnieks Māris Dailis (26), kuram tagad ikdienā jāsadzīvo ar valsts piešķirto protēzi. Sevi žēlot nav laika, jo ar lauku darbiem jātiek galā tik un tā. Kopā ar krustmāti viņš saimnieko zemnieku saimniecībā, kurā ir gan gaļas, gan slaucamās govi. Kopā ar sīklopiem sanākot 48 galvas. Pirms kāda laika puisis pieteicies arī Eiropas Savienības atbalstam jaunajiem zemniekiem un pērn to arī saņēmis. Lielākā daļa naudas jau iztērēta lauksaimniecības tehnikas, tajā skaitā arī jaunās siena ruļļu preses iegādei.
“Ja neturpināšu strādāt, ko tad darīšu? Dzīvošu no tiem 70 eiro, ko valsts maksā? Kam es būšu vajadzīgs?” viņš saka. “Vienu lietu es tagad esmu sapratis – nekādā gadījumā nedrīkst darboties ap ieslēgtu tehniku. Obligāti vajag visu izslēgt un tikai tad iet presei klāt. Dzinēju vienmēr vajag noslāpēt, lai cik grūti to būtu to atkal palaist. Nedrīkst riskēt ar savu dzīvību. Arī presējot sienu, labi, ja uz lauka ir vēl viens traktorists. Nezinu, kā būtu bijis, ja tajā dienā uz lauka strādātu viens pats vai ātrā palīdzība nepaspētu laikā. Cik tur daudz trūka!”
Māris atceras gadījumu ar vienu puisi, arī no jaunajiem zemniekiem, kurš steidzis novākt ražu. Kombainam plīsusi trose, trāpījusi pa logu, tad vadītājam pa galvu un viņš bijis uz vietas pagalam. “Strādājot ar lauksaimniecības tehniku vajag uzmanīties. Pa galvu, pa kaklu neviens tālu neaizskries. Ja nepaspēs kādu darbu paveikt šodien, varbūt rīt paspēs. Neviens jau nav pārcilvēks,” puisis dod padomu citiem lauksaimniekiem.
Gaidot ātros, jāaptur asiņošana
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša stāsta, ka katru gadu ātrās palīdzības mediķiem nākas steigties palīgā lauciniekiem, kas guvuši smagas, dzīvībai bīstamas traumas, neuzmanīgi darbojoties ar dažādām ierīcēm. “Sākoties lauku apstrādei, sējai, šogad, tāpat kā citus gadus, bija vairāki gadījumi, kad cilvēkiem rokas ierautas kartupeļu stādītājā. Traumas ir ļoti smagas – sadragāti kauli, muskuļu un cīpslu bojājumi, plēstas brūces. Līdzīgi nelaimes gadījumi atgadās arī rudeņos, kad tiek novākti kartupeļi. Traktora dzinējs nav izslēgts, darbojas, bet cilvēks grib iztīrīt kartupeļu novākšanas kombainu. Kokzāģētavās, kur darbojās slīdošās lentas, strādniekiem mehānismā ierauj piedurknes malu, bet pēc tam – arī roku. Ļoti smagas traumas mēdz būt vasarā, kad sākas siena presēšanas laiks. Bija gadījums, kad jaunam vīrietim siena presē roku norāva līdz pat padusei. Ātrās palīdzības mediķi ilgi cīnījās, lai varētu nogādāt viņu slimnīcā dzīvu,” viņa saka.
Ilze Bukša atceras arī gadījumus, kad traktorists, neizslēdzis dzinēju, izlecis no tā laukā, pakritis un ritenis pārbraucis viņam pāri. Par laimi, šādas nelaimes negādās pārāk bieži.
Ātrajiem bieži nākas steigties pie cilvēkiem, kas smagi sakropļojuši rokas, zaudējuši pirkstus, darbojoties ar motorzāģiem un slīpmašīnām, ar kurām griež metālu. Ja nelaimes gadījums noticis mežā, rodas īpaši bīstama situācija, jo cietušo nav tik viegli atrast vai negadījuma vieta ir grūti sasniedzama, tādēļ mediķiem turp jādodas kājām un cietušais nešus jāiznes līdz mašīnai.
“Nevajadzētu vienatnē strādāt ar motorzāģi un citām ierīcēm, kuras prasa lielu uzmanību, koncentrēšanos un kurām ir augsti savainošanās riski. Būtu labi, ja tuvumā būtu vēl kāds, kas nelaimes brīdī izsauc medicīnisko palīdzību, jo pašam cietušajam var būt sāpju šoks un viņš to nespēj izdarīt,” uzsver Ilze Bukša.
Ļoti svarīga ir apkārtējo rīcība – lai viņi nebaidītos sniegt cietušajam pirmo palīdzību, piemēram, apturēt spēcīgu asiņošanu, uzliekot spiedošu pārsēju, kamēr ātrās palīdzības brigāde ir ceļā. Piezvanot uz 113, dispečers, kurš pēc profesijas ir mediķis, pa tālruni sniegs padomu, kā to pareizi izdarīt. Ja kāda ķermeņa daļa, piemēram, pirksti, plauksta vai pēda, ir amputēta, to vajag atbilstoši saglabāt. Ja tā ir ļoti netīra, noskalot zem tekoša ūdens vai ietīt tīrā drānā, pēc tam ievietot nebojātā plastmasas maisiņā un tad – traukā vai lielākā maisiņā ar ūdens un ledus gabaliņu maisījumu, kas audus atvēsina, nevis sasaldē.
Atjauno sadragāto, piešuj norauto
“Aprīlī smagas traumas radīja kartupeļu stādāmās mašīnas. Ap Jāņiem, kad sāksies siena laiks, kā ik gadu, būs pacienti, kas cietuši, strādājot ar siena ruļļu presēm. Daudzi savaino rokas, pirkstus, kājas ar zāles pļaujamām ierīcēm. Vairāki bērni jau sapļāvuši kājas, pakļūdami zem dārza traktoriem,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Mikroķirurģijas centra ķirurgs Dzintars Ozols. Lauksaimniecības tehnika visbiežāk sadragā vai norauj pirkstus un rokas, kuras smago bojājumu dēļ reizēm ļoti sarežģīti vai pat neiespējami rekonstruēt. Piemēram, presē ierautā roka tiek pakļauta gan augstas temperatūras iedarbībai, gan, spēcīgiem rāvieniem un spiedienam, kas sadragā audus, tāpēc mikroķirurgiem pamatīgi jānopūlas, lai saglabāt pēc iespējas lielāku rokas daļu. Tas ir ļoti svarīgi, lai pēc tam pacientam varētu piemeklēt labu rokas protēzi, ar kuru viņš varētu ikdienā veikt kādus darbus. Ja roka zaudēta līdz ar plecu, protezēšanas iespējas ir stipri ierobežotas.
“Pagājušā gadā divi vīrieši zaudēja rokas siena ruļļu presē. Gados vecākam vīram no Latgales norautā roka bija ielikta netīrā plastikāta maisā un virsū uzliets ūdens. Karstajā laikā audi bija neglābjami cietuši. Ja roka būtu pareizi saglabāta, iespējams, varētu to piešūt atpakaļ,” pieļauj ķirurgs.
Pērnajā vasarā mikroķirurgiem izdevās veiksmīgi rekonstruēt roku vīrietim, kurš aizmirsa piesardzību, maļot zirņu miltus. Iekārtā viņa roka bija ļoti nopietni cietusi – bija norauti pirksti, vairākās vietās lauzti kauli, saspiesti audi, asinsvadi. Pagāja piecas stundas, kamēr mikroķirurgi piešuva pirkstus salika kopā kaulus, sašuva asinsvadus un cīpslas. Rekonstrukcijai nācās pat izmantot audu lēverus no pacienta kājas. Pēc dažiem mēnešiem pacients ar šo roku jau varēja satvert priekšmetus.
Smagus bojājumus, kas prasa mikroķirurgu iejaukšanos, nodara arī citas lauku saimniecībā izmantotās ierīces – leņķa slīpmašīnas, trimmeri, betonmaisītāji. Pēc Dzintara Ozola novērojumiem, negadījumu biežākie negadījumu iemesli ir nogurums un alkohola lietošana.
Nereti traumas izraisa zāles pļaušanas tehnika, ar kuru neuzmanīgi darbojoties, visbiežāk tiek zaudēti roku vai kāju pirksti, kurus diemžēl ne vienmēr izdodas piešūt atpakaļ. Zāles pļāvēja asmens veic vairākus apgriezienus sekundē, trāpot pirkstiem neskaitāmas reizes. Mikroķirurgs Dzintars Ozols tiem, kas piemājas mauriņa pļaušanai izmanto tehniku, ņemt vērā dažus padomus: “Ja pļaujmašīnā ieķērusies zāle, obligāti jāizslēdz dzinējs vai jāatvieno strāvas padeve, lai to iztīrītu. Nav ieteicams pļaut slapju zāli, jo tā salīp un bieži nosprosto pļaujmašīnu. Nevajadzētu arī ļaut bērnam strādāt ar zāles pļāvēju bez pieaugušā klātbūtnes.”
Ārsts pamanījis, ka gadu gaitā samazinājies to traumu skaits, kas gūtas lielās saimniecībās, gateros vai mežizstrādē. Viņš to skaidro ar profesionalitātes un drošības līmeņa paaugstināšānos uzņēmumos. Toties biežāk traumas gūst “svētdienas strādnieki” – pilsētnieki, kuri brīvdienās dodas uz laukiem un darbojas ar dārza vai lauksaimniecības tehniku. Valsts darba inspekcijas statistika liecina, ka lauksaimniecības un mežsaimniecība nozarē ir otrs lielākais bojāgājušo skaits. 2016. gadā dzīvību zaudēja 7 , bet traumas guva 67 cilvēki. Tie gan visi bija algoti darbinieki, par pašnodarbinātajiem, nereģistrētiem sezonas strādniekiem vai tiem, kas traumas guvuši, strādājot piemājas saimniecībā, šādu datu nav.
Drošs darbs ar lauku tehniku
Darba aizsardzības standartā lauksaimniecības nozarei minēti virkne biežāko riska faktoru darbā ar lauku tehniku. Smagus triecienus var radīt gan dažādas kustīgās daļas, gan trošu, ķēžu, nažu, plīšana vai nolūšana. Grieztas brūces un citus savainojumus var radīt drošības palīgierīču trūkums vai nepiemērots darba apģērbs, gari mati vai rotaslietas, kuru dēļ kādu ķermeņa daļu var ievilkt iekārtā.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks norāda, ka nelaimes gadījumi notiek cilvēka un mašīnas kļūdainas mijiedarbības dēļ un ka nav tādas lauksaimniecības tehnikas, kura būtu absolūti droša, it īpaši traktors, kurš ir ļoti jaudīgs. No tā drīkst izkāpt tikai tad, kad tas pilnībā apstājies, stāvbremze novilkta un aizdedzes atslēga izņemta. Arī zem traktoram uzkabinātās iekārtas drīkst līst tikai tad, ja dzinējs noslāpēts un traktora riteņi stingri nostiprināti. Jānis Kažotnieks uzskaita virkni bīstamo vietu, kuru tuvumā darbojoties, jābūt sevišķi uzmanīgam, piemēram, zaļās masas smalcinātāja pacēlāji un trumuļi, graudaugu novākšanas kombaina hederu griezējaparāts, kartupeļu novākšanas kombaina rotējošā daļa, visi kardānu, ķēžu un siksnu pārvadi, traktora jūgvāpstas gals un sakabes āķis, ķīpu un salmu smalcinātāju griezējmehānismi un citi. Tipiskākie nelaimes gadījumi darbā ar lauksaimniecības mašīnām saistīti ar vaļējiem kardānu, ķēžu un siksnu pārvadiem, kā arī noķīlētu mašīnu tīrīšanu un regulēšanu.
“Nekad neregulējiet vai netīriet mašīnas ar rotējošām darbīgām daļām, kamēr piedziņa nav izslēgta un tās pilnībā apstājušās, citādi jūs var ieraut mašīnā. Nodrošiniet, lai tīrīšanas laikā mašīnas darbīgās daļas nesāktu patvaļīgi kustēties. Arī lauksaimniecības mašīnu traktoram drīkst piekabināt tikai tad, kad motors izslēgts,” brīdina eksperts, atgādinot noteikti paņemt līdzi un turēt pa rokai mobilo tālruni, lai, atgadoties nelaime, ātri varētu izsaukt palīdzību. Lai negūtu traumas, traktora jūgvāpstai un kārdānpārvadiem obligāti jābūt aizsegtiem ar aizsargiem, kas nedrīkst būt bojāti vai pavirši nostiprināti. Ja tie noņemti, traktoru nedrīkst darbināt.
Strādājot ar lauksaimniecības tehniku,mugurā jāvelk cieši piegulošs apģērbu, kam visas pogas ir aizpogātas, rāvējslēdzēji aizvilkti un apavi ar neslīdošu zoli, bet galvā jāliek cepure vai jāsien lakats, it īpaši tad, ja ir gari mati. Paaugstinātas bīstamības priekšmeti ir plīvojoša šalle, neizpogāts vai ieplēsts apģērbs, gredzeni, rokas pulksteni, un ķēdītes, jo tos var aizķert un uztīt uz tehnikas darbīgām daļām.
Der zināt!
- Sētas miets 10 cm diametrā tiek samalts skaidās uzreiz pēc iekļūšanas, piemēram, ruļļu preses pacēlājā.
- Eļļa no plīsušas hidrošļūtenes izplūst ar spiedienu līdz pat 200 bāriem,viegli pāršķeļot ādu, turklāt organismam kaitīgā, kodīgā eļļa var iekļūt muskuļos un iekšējos orgānos.
- Kardānpārvads uztin roku, kāju, matus, šalli ar ātrumu 1,5 m sekundē.
- Dažām mašīnām rotējošās daļas pilnīgi apstājas tikai piecu minūšu laikā.
