Līdzmantinieki 0
Ja ir vairāki mantinieki, bieži vien gadās strīdi. Piemēram, ja viens nekustamais īpašums sadalīts pieciem mantiniekiem un katram tajā pieder dažādas domājamās daļas, līdzmantinieki var vai nu valdīt to nedalīti, vai arī prasīt dalīšanu. Vienošanās par to, lai mantojumu nekad nedalītu, nav spēkā.
Mantojumu var dalīt labprātīgi (mājas kārtībā, pie notāra vai bāriņtiesā) vai tiesas ceļā, ja līdzmantinieki nevar vienoties. Taču dalījumu mājas kārtībā var apstrīdēt, ja tajā atklāta ļaunprātība, spaidi vai viltus vai vienam līdzmantiniekam nodarīts zaudējums vairāk nekā par pusi, vai arī konstatēta maldināšana. Cietušajam ir tiesības prasīt atlīdzību vai jaunu dalījumu.
Rīcībai ar mantojumu vajadzīga visu līdzmantinieku piekrišana – nepietiek tikai ar balsu vairākumu. Tāpēc nevienam mantiniekam nav tiesības vienam pašam pārdot vai ieķīlāt savu līdzmantinieku daļas vai apgrūtināt mantojumu ar parādiem, kas pārsniedz viņa daļas vērtību, vai rīkoties tā, ka samazinās pārējo līdzmantinieku tiesības. Viena līdzmantinieka izdevumi, ciktāl tie bijuši nepieciešami mantojuma uzturēšanai vai nesuši patiesu labumu, attiecas uz visiem līdzmantiniekiem samērā ar katra daļu.
Svarīgi
• Mantojuma atstājējs var aizliegt uz noteiktu laiku atstātās mantas dalīšanu, bet aizliegt to uz visiem laikiem nevar.
• Ja testamentā aizliegts mantu dalīt, nenorādot laiku, dalīt var ne agrāk kā pēc pieciem gadiem no mantojuma atstājēja nāves dienas, bet, ja viņam ir nepilngadīgi bērni un tie līdz šā termiņa beigām vēl nav sasnieguši pilngadību, dalīt var tikai tad, kad viņi kļuvuši pilngadīgi.
• Mantošanas jautājumi lielākoties ir juridiski sarežģīti, tāpēc ieteicams aprunāties ar juristu, ņemot līdzi visus jūsu rīcībā esošos dokumentus.
KONSULTĒJUSI JURISTE TATJANA LUBGINA