Iegūšana un pieņemšana 0
Lai iegūtu mantojumu, visiem mantiniekiem jāsagaida tā atklāšanās. Ar aicinājumu mantot rodas vienīgi iespēja kļūt par mantinieku, bet mantojuma iegūšanai vēl vajadzīgs, lai aicinātais izteiktu savu gribu pieņemt mantojumu. Neviens nav spiests pieņemt mantojumu – katrs var to pieņemt vai atraidīt. Vēlēšanos pieņemt mantojumu var izteikt vai nu noteikti (mutiski vai rakstiski), vai arī klusējot – ar tādu darbību, ko var iztulkot vienīgi tā, ka persona atzīst sevi par mantinieku.
Ja kāda persona atzīst testatora pēdējo gribu un veic darbības, kuras attiecas uz mantojuma atstājēja apbedīšanu vai kuru mērķis ir tikai uzglabāt, uzturēt un noskaidrot mantojumu, tas vēl nenozīmē mantojuma pieņemšanu. Tas pats attiecas uz situāciju, ja mantojums tā atklāšanās laikā paliek mantot aicināto personu faktiskā valdījumā, kuras līdz mantojuma atstājēja nāvei dzīvojušas ar viņu vienā kopīgā saimniecībā.
Ja uzaicinājuma nav bijis, sava griba pieņemt mantojumu jāizsaka gada laikā, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja tas atrodas faktiskā valdījumā, bet pretējā gadījumā – no ziņu saņemšanas laika par to, ka mantojums atklājies.
SVARĪGI
Ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības pāriet uz mantinieku. Piemēram, ja mirušajam būs bankā ieķīlāts dzīvoklis un jūs šo mantojumu pieņemsiet, kredītu nāksies atmaksāt.
