Testamenti 0
Katru vienpusēju rīkojumu, ko cilvēks atstāj savas nāves gadījumam par visu savu mantu vai mantas daļu, vai par atsevišķām lietām vai tiesībām, sauc par testamentu. Testators var testamentu katrā laikā atcelt, grozīt vai papildināt. Persona, kas nespēj paust savu gribu, piemēram, psihiski slims cilvēks, testamentu rakstīt nevar.
Testators var brīvi noteikt par visu savu mantu ar ierobežojumu, ka viņa neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu neatņemamās daļas. Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tiesīgi ir laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie. Neatņemamā daļa ir puse no mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais manto pēc likuma. Būtiski, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem ir tikai prasījuma tiesības uz neatņemamās daļas izdošanu naudā, t.i., viņi nevar prasīt, piemēram, kādu domājamo daļu no īpašuma, bet gan tikai tās vērtību naudā.
Neatņemamās daļas tiesīgajam savas tiesības jāpiesaka līdz uzaicinājumā noliktajam termiņam, ko nosaka notārs, publicējot sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Ja līdz šā termiņa beigām cilvēks to neizdara, atzīst, ka viņš no neatņemamās daļas atteicies.
Testamenti var būt publiski vai privāti. Publiskos testamentus raksta pie notāra vai bāriņtiesā. Privātu testamentu sagatavo rakstiski, mantojuma atstājējam pašrocīgi uzrakstot visu testamentu un to parakstot. Šajā gadījumā liecinieki nav nepieciešami.
SVARĪGI
Apstrīdēt testamentu var tikai tie, kas iecelti par mantiniekiem kādā citā pēdējās gribas rīkojumā vai kas testatora miršanas brīdī bijuši viņa tuvākie likumiskie mantinieki.
