Vai var nokārtot tā, ka mantojumu saņem tikai otrajā laulībā dzimušie bērni? 20
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Vai cilvēks, kuram ir bērni no pirmās laulības, apprecoties otrreiz un iegādājoties kādu īpašumu, var pirkumu vai citus dokumentus noformēt tā, lai mantojuma tiesības uz šo īpašumu būtu tikai otrajā laulībā dzimušajiem bērniem? JURIJS RĪGĀ
Var slēgt mantojuma līgumu
Mantojuma atstājēja bērni ir pirmās šķiras likumiskie mantinieki, un pie likumiskās mantošanas apstāklim, ka bērni dzimuši dažādās laulībās, nav nozīmes, paskaidro zvērināta notāre Kristīne Šapčenko.
“Mantojuma atstājēja atstāto mantojumu mantos tie bērni, kuri būs to pieņēmuši. Ja persona vēlas, lai mantojuma tiesības iegūtu konkrēta persona, piemēram, otrajā laulībā dzimušais bērns, tad persona pie zvērināta notāra var noslēgt ar savu bērnu mantojuma līgumu, ar kuru persona savam bērnam piešķir tiesību uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu vai konkrētu priekšmetu. Ar mantojuma līgumu nodibina tikai nākamo aicinājumu mantot, un, kamēr mantojuma atstājējs ir dzīvs, līgumiskam mantiniekam ir vienīgi nogaidu tiesība uz viņa nākamo mantojumu,” skaidro notāre.
Ja līguma parakstīšanas brīdī bērns ir nepilngadīgs, lai darījumam būtu tiesisks spēks, vajadzīga aizbildņa un bāriņtiesas piekrišana.
Šajā gadījumā ar mantojuma līguma projektu jāvēršas bāriņtiesā, lai tā dod atļauju nepilngadīgā bērna vārdā konkrētajai personai noslēgt mantojuma līgumu.
Konkrēti nosacījumi – līgumā vai testamentā
“Mantojuma līguma noslēgšanas gadījumā jāņem vērā tas, ka mantojuma līgumu attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem ieraksta zemesgrāmatā, un persona – mantojuma atstājējs – šo nekustamo īpašumu var atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām tikai ar līgumiskā mantinieka piekrišanu.
Turklāt mantojuma līgums ir divpusējs līgums, tāpēc līgumiskais mantinieks nevar vienpusēji atteikties no līguma un atraidīt mantojumu drīkst tikai tad, ja mantojuma līgumā viņam tāda tiesība ir paredzēta,” pauž Kristīne Šapčenko.
Ja persona nevēlas noslēgt mantojuma līgumu, var taisīt testamentu. Testamentu visdrošāk taisīt pie zvērināta notāra, jo tad ir garants, ka tas varēs stāties likumiskā spēkā un personas pēdējā griba tiks izpildīta. Gan pie mantojuma līguma, gan pie testamenta taisīšanas persona var izvēlēties, vai vēlas savam bērnam atstāt visu savu mantojumu vai tikai tā daļu vai konkrētu lietu, vai tiesības.
Līgumiskai mantojuma tiesībai ir priekšroka pret testamentāro, un gan līgumiskai, gan testamentārai mantojuma tiesībai ir priekšroka pret likumisko.
Neatņemamās daļas tiesīgie – aizsargāti
Visi trīs mantojuma tiesību veidi var pastāvēt kopīgi. Jāņem vērā, ka likumdevējs ir aizsargājis personas neatņemamās daļas tiesīgos pie līgumiskās un testamentārās mantošanas. Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie (bērni, mazbērni), bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie (vecāki, vecvecāki).
“Līdz ar to personai, parakstot mantojuma līgumu vai sastādot testamentu, jāņem vērā, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem ir atstājamas viņu neatņemamās daļas. Neatņemamās daļas tiesīgie – tātad bērni, kuriem pēc personas aiziešanas nekas nav atstāts mantojumā, var mantojuma lietas ietvaros pieteikt savu tiesību uz neatņemamo daļu. Šajā gadījumā mantiniekam un neatņemamās daļas tiesīgajam būs jāvienojas par neatņemamās daļas izdalīšanu,” paskaidro zvērināta notāre.
Ja personas nespēj vienoties par neatņemamās daļas izdalīšanu, šis strīds būs jāizskata tiesā.
Ja personas varēs vienoties par neatņemamās daļas izdalīšanu, tad pēc mantojuma apliecības izsniegšanas mantiniekam un neatņemamās daļas tiesīgajam pie zvērināta notāra jāparaksta vienošanās par neatņemamās daļas izdalīšanu. Ja neatņemamās daļas tiesīgais savu tiesību uz neatņemamo daļu nepiesaka, tad ir atzīstams, ka viņš no tās atteicies.
