Olafs Zvejnieks: Kossoviča izteikumi par mantojuma nodokļa ieviešanu izraisījuši situācijai neatbilstošu sabiedrisku uzbudinājumu 8
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Partijas “Progresīvie” Rīgas nodaļas vadītāja Mārtiņa Kossoviča izteikumi tviterī attiecībā uz mantojuma nodokļa ieviešanu pagājušajā nedēļā un vēl vairāk – no partijas programmas citētās ļoti nelabvēlīgās mantojuma nodokļa likmes – ir izraisījuši situācijai pilnīgi neatbilstošu sabiedrisku uzbudinājumu.
Mēģināsim atdalīt graudus no pelavām.
Fakti ir tādi, ka izteikti kreiso aktīvistu grupai “Progresīvie” līdz šim nekādus ievērības cienīgus panākumus nevienās vēlēšanās gūt nav izdevies.
Tādēļ uz viņu iespējām praktiski ietekmēt valsts nodokļu politiku vismaz pagaidām vajadzētu skatīties apmēram tāpat kā uz domu, ka Kossovičs varētu tikt iekļauts pirmo Marsa kolonistu sarakstā, – proti, neba nu pilnīgi neiespējami, bet tomēr diezgan apšaubāmi.
Drīzāk pat varētu izteikt publisku pateicību Kossovičam par savlaicīgu sabiedrības brīdināšanu par viņa partijas nodomiem, kas stipri atgādina boļševiku idejas par privātīpašuma likvidāciju vispārējas vienlīdzības vārdā – kas no tā iznāca, pietiekami daudz cilvēku vēl atceras.
Iespējams, ka šīs idejas varētu būt šķērslis “Progresīvo” nonākšanai pie varas nākotnē, un šādā nozīmē viena no partijas līderiem saceltā vētra ūdens glāzē var izrādīties pat lietderīga.
Drusku nopietnāks iemesls diskusijām ir tas, ka Kossovičs atsaucas uz nesen iznākušo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), kas apvieno pasaules ekonomiski attīstītākās un sekmīgākās valstis, pētījumu.
Tas iesaka valstu valdībām palielināt savus ieņēmumus ar augstāku mantojuma nodokļu palīdzību, ar kuriem varētu finansēt dažādas valdības programmas.
Pētījumā gan nav minētas nekādas rekomendējamās nodokļa likmes. Šis pētījums un tā ieteikumi neapšaubāmi tiks apspriesti tuvākajos gados, taču vismaz pagaidām Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā par mantojuma nodokļa ieviešanu Latvijā nekas nav teikts, raudzīsim, ko teiks nākamās valdības.
Mantojuma nodokļa ieviešanas racionālais grauds ir – neļaut pārmērīgu kapitāla un īpašumu koncentrāciju šaura bagātāko ģimeņu slāņa rokās, radot situāciju, ka daļa sabiedrības var dzīvot nestrādājot un neko neradot, tērējot tikai iepriekšējo paaudžu radīto.
Arī OECD pētījums atsaucas uz to, ka turīgajās rietumvalstīs pēc Otrā pasaules kara dzimusī paaudze uzkrājusi ievērojamu bagātību, savukārt jaunākām paaudzēm kļūst arvien grūtāk iegādāties nekustamo īpašumu un sasniegt augstāku labklājības līmeni.
Nemaz nav grūti pamanīt, ka Latvijā situācija pilnīgi atšķirīga – neatkarība atgūta tikai pirms 30 gadiem un pēc deviņdesmito un divtūkstošo gadu krīzēm vairākums pēckara paaudzes ir nevis uzkrājusi bagātības, bet drīzāk iekrampējusies stenderē, lai nepārkristu pār nabadzības slieksni.
To liecina arī dati – vidējā mājsaimniecības īpašumu un kapitāla vērtība Latvijā tiek lēsta 83 449 ASV dolāru vērtībā, kas ir četrreiz mazāk par OECD valstu vidējo rādītāju (336 746 dolāri) un vairāk nekā 10 reizes mazāk nekā OECD turīgākajā valstī Luksemburgā (893 440 dolāri).
Turklāt, ja no mājsaimniecības vērtības Latvijā atņem vidējo parādsaistību apjomu, tad vidējā mājsaimniecības “bagātība” sarūk līdz 70 280 dolāriem.
Saskaņā ar “Progresīvo” idejām, mantojot šādas “tēva mājas”, jau būtu jāmaksā mantojuma nodoklis atkarībā no radniecības pakāpes – pirmās pakāpes mantiniekiem 3%, bet attāliem radiem – pat līdz pusei vērtības.
Ja atceras to, ka demokrātijas pamats ir vidusšķira, proti, cilvēku slānis, kuriem kaut kas pieder un tieši tāpēc viņi ir ieinteresēti prognozējamā un evolucionārā, nevis revolucionārā valsts attīstībā, tad kļūst skaidrs, ka šādas mūsdienu kreiso idejas ir vērstas ne tikai pret vidusšķiras veidošanos, bet tālākā perspektīvā ir arī antidemokrātiskas.
Tvitera diskusijā, kas seko Kossoviča izteikumiem, latviešu izcelsmes ASV ārsts Uģis Gruntmanis min, ka robeža, no kuras ASV jāmaksā mantojuma nodoklis, ir 11 miljoni dolāru, un saka, ka Latvijā tā varbūt varētu būt trīs miljoni.
Par to, cik tieši – viens, trīs vai pieci miljoni – ir tā robeža, no kuras Latvijā var dzīvot nestrādājot, varētu strīdēties, taču pilnīgi skaidrs, ka tie nav un nekad nebūs “Progresīvo” piedāvātie 50 000 eiro, ja pat vidusmēra ģimenes mājas cena stundas brauciena attālumā no Rīgas ir trīs reizes augstāka.
Visbeidzot, būtu nepieciešams kliedēt populāro mītu, ka Latvijā nav mantojuma nodokļa.
Jā, Latvijas nodokļu likumu krājumā jūs neatradīsiet likumu par mantojuma nodokli, tas taisnība. Pie mums tā saucas valsts nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Taču, tā kā nodeva nav vis tikai fiksēta maksa par šo pakalpojumu, bet, pārsniedzot 5000 eiro robežu, atkarībā no radniecības pakāpes ir jāmaksā arī 0,25 līdz 7,5% no mantojuma summas –, tad tas arī ir mantojuma nodoklis.
Tas vien, ka to vai citu politisku iemeslu dēļ notiek žonglēšana ar vārdiem un jēdzieniem, nodokļus nosaucot par nodevām vai pat atlīdzību, kā tas noticis datu nesēju nodokļa gadījumā, nemaina faktu, ka mantojuma nodoklis Latvijā jau sen pastāv.
Ja OECD pētījuma radītā diskusija var radīt kādu pozitīvu pienesumu nodokļu politikā, tad tā būtu tieši pašreizējās mantojuma nodokļa sistēmas pārskatīšana, izvērtēšana un sakārtošana.
