Vēlos noslēgt ar brālēnu mantojuma līgumu. Kā to izdarīt? 0
Gribētu noslēgt ar brālēnu mantojuma līgumu, lai es varētu mantot no viņa, bet viņš – no manis. Dzirdēju, ka tas ir iespējams. Esmu palikusi viena, bet brālēnam ir viens dēls (sieva mirusi). Kādi ir mantojuma līguma nosacījumi? Kas tādos gadījumos notiek ar dēla mantojuma daļu? Valentīna Krāslavas novadā
Civillikums nosaka, ka līgumisko mantošanu nodibina ar līgumu, ar kuru viens līdzējs otram vai vairāki līdzēji cits citam piešķir tiesības uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu. To sauc par mantojuma līgumu.
Kā un kas to var sastādīt
Mantojuma līgums obligāti jāapliecina notariālā kārtībā. Ja tas attiecas uz nekustamu īpašumu, līgums jāieraksta arī zemesgrāmatā, lai tas būtu spēkā pret citām personām. Mantojuma līgumiem nepieciešami visi noteikumi, ko likums prasa arī citu līgumu spēkā esamībai, t.i., tajā jābūt noteiktam līguma priekšmetam (kādas lietas tieši mantos), pusēm, kas līgumu slēdz, jābūt rīcībspējīgām u.tml.
Jāatceras, ka mantojuma līgums nodibina tikai nākamo aicinājumu mantot un tādēļ, kamēr mantojuma atstājējs vēl ir dzīvs, tas piešķir līgumiskam mantiniekam vienīgi tiesības gaidīt mantojumu, nevis uzreiz spēkā esošas tiesības uz šo mantu. Mantojuma līgumu var noslēgt arī citai personai par labu, bez tās piedalīšanās. Piemēram, māte ar savu vīru var noslēgt šādu līgumu par to, ka viņa par mantinieku ieceļ kopīgo nepilngadīgo bērnu.
Mantojuma līgumu var noslēgt tikai tas, kam ir tiesības slēgt līgumus vispār un kas spēj sagatavot testamentu, kā arī mantot pēc testamenta. Tāpēc no mantinieka, kas iecelts pēc līguma, jāprasa, lai viņš būtu spējīgs vispār mantot, bet no mantojuma atstājēja – lai viņam būtu tiesības noteikt, kas notiks ar viņa mantu nāves gadījumā.
Ja mantinieks, kuru ieceļ pēc līguma, ir nepilngadīgs, vajadzīga aizbildņa un bāriņtiesas piekrišana, lai darījumam būtu tiesisks spēks, bet, ja mantojuma atstājējs ir nepilngadīgs, noslēgtais mantojuma līgums viņu saista tikai tad, ja attiecas uz viņa brīvo mantu. Persona, kura nevar ne rakstīt, ne saprotami runāt un tādēļ nespēj skaidri izteikt savu gribu, mantojuma līgumu noslēgt nevar. Tāpat to nevar darīt arī garīgi slimie, kamēr viņi atrodas šādas slimības stāvoklī.
Mantot var visi, kam vispār ir tiesības iegūt mantu, – gan fiziskas, gan juridiskas personas.
Īpaši nosacījumi
Līgumiskā mantinieka iecēlumu nevar atsaukt vienpusēji ne tieši, ne ar jaunu, pretēju rīkojumu nāves gadījumam (testamentu), ja vien kāds no līguma dalībniekiem nav paturējis sev tiesības rīkoties šādā gadījumā citādi ar zināmām lietām vai mantojuma daļu. Ja tiesības nav pielīgtas un līgumiskais mantinieks ir iecelts par vienīgo mantinieku, tas saņem visu atstāto.
Ja mantiniekam turpretim noteikti bijusi piešķirta zināma daļa, viņš tikai to vien arī saņem, bet visu pārējo sadalīs likumā noteiktajā kārtībā starp likumiskajiem mantiniekiem (laulātais, bērni, mazbērni, vecāki, māsas, brāļi u.tml.). Mantojuma līgums neierobežo mantojuma atstājēja tiesības (ja vien viņš pats nav tieši no tām atteicies) dzīves laikā rīkoties ar savu kustamo mantu un pat mērenos apmēros (tā, lai netiek atsavināta lielākā daļa) to dāvināt.
Ja mantojuma atstājējs kaut ko atsavina ar acīm redzamu nolūku atņemt līgumā ieceltam mantiniekam ar līgumu piešķirtās tiesības, šis mantinieks, vēl mantojuma atstājējam dzīvam esot, var tādu atsavinājumu apstrīdēt un, ja mantojuma atstājējs ar neapdomātiem izdevumiem samazina savu mantu tiktāl, ka pēc likuma viņa izlaidīgās vai izšķērdīgās dzīves dēļ par viņu jānodibina aizgādnība, var prasīt to nodibināt.
Ja mantojuma līguma priekšmets ir nekustamais īpašums un šis līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā, mantojuma atstājējs savas dzīves laikā šo nekustamo īpašumu var atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām (piemēram, iznomāt) tikai ar līgumiskā mantinieka piekrišanu. Kamēr mantojuma atstājējs vēl ir dzīvs, līgumiskais mantinieks nevar vienpusēji atteikties no līguma neatkarīgi no tā, vai ir uzņēmies kādus pienākumus vai ne.
Ar mantojuma atstājēja nāvi līgumiskajam mantiniekam ir tiesības mantot un līdz ar to arī tiesības pieņemt mantojumu. Atraidīt mantojumu līgumiskais mantinieks drīkst tikai tad, ja viņam tādas tiesības ir līgumā paredzētas. Ja līgumiskais mantinieks mirst pirms mantojuma atstājēja, viņam piešķirtā mantojuma tiesības izbeidzas.
Daži piemēri
Mantojuma līgumos jāievēro noteikumi par neatņemamo daļu, t.i., neatraidāmajiem mantiniekiem (laulātajam un lejupējiem, bet, ja tādu nav, augšupējiem) ir jāatstāj viņu neatraidāmā daļa – puse no tā, kas viņiem pienāktos pēc likuma. Taču tikai tādā gadījumā, ja vien šie neatraidāmie mantinieki paši, piemēram, ar atsevišķu rakstisku vienošanos vai, piedaloties līgumā, tieši nav atteikušies no savām tiesībām.
Tātad, piemēram, ja brālēns par mantinieku līgumā ieceļ Valentīnu, taču viņam vēl ir vienīgais dēls Andris, kas ir neatraidāmais mantinieks pēc likuma, viņš var iecelt Valentīnu par mantinieci tikai pusei no viņam piederošā īpašuma, jo Andris kā vienīgais likumiskais mantinieks pēc likuma saņemtu visu tēva mantojumu, bet kā neatraidāmajam mantiniekam viņam tagad pienākas puse. Protams, Andris var arī atteikties no savas neatraidāmās daļas. Ja tas nav ievērots, gan mantojuma atstājējam dzīvam esot, gan arī pēc viņa nāves neatraidāmie mantinieki var līgumu apstrīdēt. Jāatceras, ka mantojuma līgumā atstumšana no mantojuma gan nav atļauta.
Cits gadījums no dzīves. Māris un Kaspars līgumā vienojās, ka Māra nāves gadījumā Kasparam ir tiesības mantot līguma priekšmetu – zemesgabalu un māju, kas pieder Mārim, un tā arī notika. Taču mantojuma līgumā viens līdzējs var arī piešķirt legātu (kādu noteiktu priekšmetu no mantojuma) otram līdzējam vai citai personai. Māris un Kaspars bija vienojušies, ka divas vērtīgas gleznas jāatdod kaimiņienei Dacei, kas Mārim dzīvē daudz palīdzējusi. Lai gan Kaspars negribēja no šīm gleznām šķirties, taču līgumā tas bija paredzēts, tāpēc nācās no tām atteikties. Svarīgi
Civillikumā noteiktas trīs mantošanas iespējas:
• ar mantojuma līgumu;
• ar testamentu;
• pēc likuma.
Priekšrocība ir mantojuma līgumam, pēc tam – testamentam un tikai tad manto
pēc likuma.
