Atvēršana un iebildumi 0
Noteiktajā dienā notārs atver un nolasa pēdējās gribas rīkojuma aktu vai vairākus aktus. Atver un nolasa arī tādus pēdējās gribas rīkojuma aktus, par kuriem apgalvo, ka tie ir nelikumīgi vai viltoti.
! Taču zvērināts notārs pats neierosina jautājumu par pēdējās gribas rīkojuma akta neatbilstību likumam.
Par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu sagatavo notariālo aktu – apliecību. Pēc tam notārs rakstiski paziņo par mantojuma atklāšanos un mantojuma pieņemšanas termiņiem pēdējās gribas rīkojuma aktā minētajām personām, kuras nav bijušas klāt nolasīšanā.
Ja testamentā ir norādīts termiņš mantojuma pieņemšanai, notārs to ņem vērā. Šajā termiņā testamentārajam mantiniekam ir tiesības iesniegt notāram mantošanas iesniegumu, bet personai, kuras tiesības ar pēdējās gribas rīkojumu ir aizskartas (piemēram, neatraidāmās daļas tiesīgajiem), ir tiesības celt iebildumus un apstrīdēt testamentu tiesā.
Pēdējās gribas rīkojuma akta oriģināls glabājas tā notāra lietās, kuram tas uzticēts. Ieinteresētās personas (piemēram, kreditori) var ar to iepazīties, bet mantiniekiem pēc viņu lūguma var izsniegt akta norakstus ar piezīmi, ka pēdējās gribas rīkojuma akts ir nolasīts.
Ja notārs saņem tiesas paziņojumu, ka celta prasība par pēdējās gribas rīkojuma akta apstrīdēšanu, viņš aptur lietvedību mantojuma lietā līdz strīda izšķiršanai tiesā. Taču, ja nerodas nekādas problēmas, notārs sagatavo notariālo aktu (mantojuma apliecību) par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā.
