Zemes atgūšanas procedūra mantiniekam maksā dārgāk par tās vērtību 4
Kad pēc piecu gadu ilgas gaidīšanas rīdzinieks Imants Andris Gulbis saņēma Centrālās zemes komisijas lēmumu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi Jelgavas novada Kalnciema pagastā – kompensācijā par viņa radiniekiem pirms kara piederējušo īpašumu kādreizējā Jelgavas apriņķī –, viņam ne prātā nenācis, ka patiesībā ir iekūlies lielā ķezā.
Kompensācija par dārgu maksu
Par 1,42 hektāru zemes gabala uzmērīšanu viņam bijis jāsamaksā mērniekam 238 lati, par 1,26 hektāru – 221 lats. Bet, tā kā abos zemes gabalos, kas pēc papīriem it kā skaitījās lauksaimnieciski izmantojami, dabā bija izaudzis mežs, bija jāmeklē vērtētājs un jāpasūta meža apsaimniekošanas plāni. Bet taksators par divu meža platību novērtēšanu kopā ar ceļa izdevumiem mantiniekam sarēķināja 150 latu.
Par izziņām no mežniecības un Valsts zemes dienesta izdevumiem klāt nākuši vēl vairāki desmiti latu. Piemēram, par tā saukto kadastra datu aktualizāciju Gulbja k-gs samaksājis Valsts zemes dienestā 6,50 latus par katru zemes gabalu un vēl pa 5 latiem par katru izziņu.
“Kad Valsts zemes dienestā vēl man paprasīja 19,50 latus par lēmumu sagatavošanu par īpašuma tiesību atjaunošanu un zemes nodošanai īpašumā par samaksu, likās, ka tas nu ir par daudz, un atteicos maksāt. Vienu lēmumu no Centrālās zemes komisijas taču biju saņēmis. Kāpēc vēl vajag otru, par kuru turklāt jāmaksā?!” nesaprot Imants Andris Gulbis.
Vienreiz pirktais jāpērk otrreiz
Viņš izrēķinājis, ka par šo divu nelielo zemes gabaliņu atgūšanas procedūru jau izdevis aptuveni 700 latu. “Ja valsts apsolījusi man kompensēt maniem radiniekiem atņemtos īpašumus, prasot tik nesamērīgu maksu, tad taču to vairs nevar saukt par kompensāciju. Man un simtiem citu mantinieku piedāvā to pirkt. Bet tad tas skaidri jāpasaka – kompensējamo zemi patiesībā valsts tirgo, piederīgo vienreiz jau nopirktie un padomju okupācijas laikā atņemtie īpašumi tagad mantiniekiem jāpērk otrreiz,” spriež viņš.
Pēdējais rindā pret paša gribu
Gulbja k-gs skaidro, ka kompensējamās zemes pretendentu rindas galā nokļuvis pret savu gribu. Kaut arī vajadzīgo apliecinājumu par īpašuma piederību no arhīva viņš bija pieprasījis viens no pirmajiem jau 90. gadu sākumā, nekādu skaidrību neesot varējis iegūt, tāpēc ka arhīvu darbinieki tos nav varējuši atrast, jo liela daļa bijušo Zemgales īpašumu dokumentu bija gājuši bojā kara laikā. Kad kopš 1999. gada rudens mantiniekiem tika atļauts pašiem rakties arhīvos, pēc vairāku gadu meklējumiem pašam tomēr izdevies atrast vajadzīgos radu rakstus. Bet, tā kā īpašuma tiesības bija iespējams atzīt tikai tiesā, bija jāgaida vēl vairāki gadi.
Citi izdevumi vēl priekšā
Kā lēš mantinieks, ar to iespaidīgo izdevumu saraksts nebūs galā. To papildinās izdevumi par īpašumu reģistrēšanu zemesgrāmatā, tādējādi kopīgie izdevumi par abiem zemes gabaliņiem, var sa- sniegt pat 1000 latu.
Kalnciema pagastā viņa izvēlētie brīvie zemes gabali dabā bijuši lielāki nekā ar Centrālās zemes komisijas lēmumu piešķirtie. Vienam platība pārsniegusi 1600 kvadrātmetrus, bet otram – 1120 kvadrātmetrus. Bet, tā kā pēc likuma tik liela nesakritība nedrīkst būt, to zemes daļu, kas pārsniedz viņam piešķirtās kompensējamās zemes platību, mantinieks var iegūt īpašumā, vienīgi izpērkot par sertifikātiem.
Procedūra dārgāka par zemi
“Pats lielākais pārsteigums man bija par abiem nelielajiem zemes gabaliņiem noteikto kadastrālo vērtību – vienam 630 lati, otram 72 lati. Iznāk, ka, maksādams par zemes uzmērīšanu, novērtēšanu un par valsts iestādēs pieprasītajām izziņām, jau esmu izdevis pat vairāk, nekā valsts novērtējusi šos zemes gabaliņus. Patiesībā esmu spiests to izpirkt, turklāt samaksājot pat dārgāk par tās vērtību,” saka mantinieks.
Pēc Centrālās zemes komisijas atzinuma, Gulbja k-gam ir tiesības pretendēt vēl uz aptuveni 60 hektāriem kompensējamās zemes. “Ja tā būs jāizpērk līdzīgā veidā kā Kalnciema pagastā, ar manu 250 latu pensiju visiem pirkumiem noteikti nepietiks, jo ikdienā nauda iziet arī par dzīvokli, uzturu un zālēm,” atzīst viņš.
Jāatrod vēl 60 hektāri
Zemes atguvējs rāda man vairākus piedāvātos sarakstus Preiļu, Valkas, Krāslavas un citos rajonos. No tiem redzams, ka ne Gulbja k-gam, ne citiem mantiniekiem patiesībā nav ko izvēlēties – sarakstos lielākoties ir pagastu malu malās izkaisīti mazi zemes gabaliņi, neizmantojamas strēmeles. “Ja arī man izdosies no šīm strēmelēm salasīt kopā 60 hektārus, no tiem tik un tā gan man, gan citiem zemes mantiniekiem manā vecumā būs maz jēgas,” spriež Imants Andris Gulbis, “pats izbraukāt uz visām pusēm un apkopt tos nespēšu, tāpēc vienīgā iespēja – tos pārdot. Taču šādām strēmelēm parasti nav daudz pircēju. Atgūstot šādus zemes gabalus, turklāt par dārgu naudu, iznākumā būšu spiests maksāt vien nekustamā īpašuma nodokļus.”
ATBILDES
Judīte Mierkalne, Valsts zemes dienesta valsts līmeņa zemes reformas pabeigšanas komisijas priekšsēdētāja: “Neatkarīgi no tā, kā īpašums tiek iegūts – atjaunojot īpašuma tiesības, izpērkot zemes reformas gaitā vai darījuma ceļā –, procedūra neizbēgami ir saistīta ar izdevumiem. Īpašuma tiesību atjaunošanā uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi daļu izdevumu sedz valsts, piemēram, zemes gabalu sarakstu sagatavošana un nosūtīšana pretendentiem, iespējas viņiem bez maksas piekļūt Nekustamā īpašuma valsts kadastra datiem. Bet daļa izdevumu par pakalpojumiem būs pašam zemes ieguvējam. Izdevumi nav saistāmi ar īpašumā iegūstamās mantas vērtību. Tos nosaka darbaspēka, telpu īres, tehnikas izmantošanas un citi izdevumi. Tāpēc šie izdevumi būs vienādi neatkarīgi no tā, vai pretendents izvēlējies mazu zemes gabalu ar zemu kadastrālo vērtību vai lielu zemes vienību ar augstu kadastrālo vērtību.”
Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība), bijušais tieslietu ministrs, Saeimas deputāts: “Gulbis un simtiem citu zemes atguvēju ir kļuvuši par nepārdomātās zemes reformas upuriem. Agrāk piederējušā viena zemes īpašuma vietā viņi spiesti kompensācijā lasīt pa mazam gabaliņam valsts malu malās. Daudziem atguvējiem tas varbūt dos morālu gandarījumu. Bet praktiskā labuma, iespējams, no šīm strēmelēm būs maz, ņemot vērā ierobežotās iespējas to izmantot.
