Ceturtā problēma. Ja nekalposi, tevi nemīlēs 0
Viens no iemesliem, kāpēc sievietes izjūt nepielūdzamu vēlmi kalpot mīļotajam vīrietim, jāmeklē bērnībā. Sievietes, kuras bērnībā nav saņēmušas pietiekamu beznosacījuma mīlestību, neprot sevi mīlēt. Viņas nezina, ko nozīmē būt mīlētai tāpat vien, par skaistām acīm. Visa viņu dzīves pieredze rāda, ka mīlestība jānopelna, jāizpelnās.
Aiz pārāk lielas gādības vienmēr slēpjas neapzinātas bailes zaudēt vīra mīlestību. Mīņājoties no visām pusēm ap savu izredzēto, padarīdama viņu par savu “lelli”, jūs neapzināti cenšaties nostiprināt īpašuma jūtas, sajūtu, ka vīrs pilnībā jums pieder. Un tā iegūstat iluzoru garantiju, ka mīlestība jūs nepametīs.
Ceturtais padoms. Vīriešiem mīlestību nevajag!
Katra sieviete, no vīrieša veidodama “savu zīdaini”, pelna sev viņa mīlestību (pati viņa to reti saprot). Pamēģiniet apstādināt tādu sievieti, piespiest viņu beigt rūpēties par pilnīgi pieaugušu cilvēku un tobrīd sapratīsiet, kas viņa ir. “Smejaties vai, mana dzīve uzreiz kļūs tukša,” atzīstas Silva. Uz piezīmi, ka viņa varētu atrast interesantus draugus, nodarboties ar sevis izglītošanu, pamēģināt vēlreiz iestāties universitātē, viņa atbild: “Man tas pat prātā nenāk. Man neko citu nevajag, kā vien Andi.”
Mazgāt viņa drēbes, gatavot viņam kaut ko garšīgu, mazgāt viņu vannā — tas viņai kļuvis par vienīgo nodarbi. Vai būtu jābrīnās, ka viņa jutīsies vīlusies, ja, nedod Dievs, vīrs viņu pametīs?
