“Mans vērtējums ir viennozīmīgs…” Bijušais aizsardzības ministrs Pabriks atklāj atšķirīgu nostāju saistībā ar Krievijas drona incidentu 294
Jau vēstījām, ka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā 7.septembrī nokritušais bija ar sprāgstvielām aprīkots “Shahed” tipa drons. NBS komandieris Leonīds Kalniņš, lūgts precizēt, kāpēc lidaparāts tomēr netika notriekts, atbildēja, norādot, ka NBS uzraudzīja situāciju jau no paša sākuma, kad lidaparāts tika pamanīts kaimiņvalstī. Lai pieņemtu lēmumu par lidojoša objekta iznīcināšanu, ir noteiktas procedūras, un šajās procedūrās ietverts tas, ka NBS jābūt pilnībā pārliecinātam, ka tas nav civilais objekts, piemēram, deltaplāns. Vienlaikus jābūt pārliecībai, ka šis objekts atbilst iznīcināšanas procedūrai. Sociālajos tīklos bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks dalījies ar savu nostāju šajā jautājumā.
“Gribētos saprast komandķēdes rīcību un lēmumu pieņemšanu,” viņš norādīja tērzēšanas platformā “X”, rakstot par sestdienas incidentu, un turpināja, “jo mans vērtējums ir viennozīmīgs, drons bija jānotriec.”
Gribētos saprast komandķēdes rīcību un lēmumu pieņemšanu svētdienas incidenta sakarā, jo mans vērtējums ir viennozīmīgs, drons bija jānotriec.
— Artis Pabriks (@Pabriks) September 9, 2024
Pie ieraksta izveidojusies plaša diskusija. Uz ierakstu reaģējuši vairāki līdzīgi domājušie, tomēr netrūkst cilvēku ar pretēju viedokli.
Šidien TV 24 Preses klubā Dombrava nolasīja likuma normu,ka lēmums par drona notriekšanu vai nenotriekšanu bija jāpieņem Sprūdam.
— Georgs Kronbergs 🇱🇻 ❤️ 🇺🇦 (@Mikipele6) September 9, 2024
Un kurš uzņemtos atbildību, ja tas būtu vietējais, kas ar savu mini lidparātu lido? Tos var atšķirt?
Vai tad, ja tā būtu kļūda – Jūs uzņemtos atbildību? Vai tomēr norietu aizsardzības nozari?— Esi Modrs!_Nepareizais (@EsmuModrs) September 9, 2024
Retrospektīvi, pieņemt lēmumu jau nav grūti. Tajā brīdī, kad centās noskaidrot, vai tas nav civilais drons vai Nameja mācību sastāvdaļa, viss varēja neizskatīties tik viennozīmīgi.
Taču, ja man jautātu, es teiktu, ka vajadzēja notriekt kolīdz tas pacēlās.— Mārtiņš Štāls (@martinsstals) September 9, 2024
Kkas tai stāstā nelīmējas. Armija aparātu iztrekoja. Nokrita. Nesprāga. Armija aši atrada. Dienu kko pētīja. Vakarā kko uzspridzināja. Droši vien aparātu savāca izpētīšanai, bet uztaisīja troksni un bedri, ko pasniegt kā iznīcināšanu🙂.
— Eivars Ēre (@juris_muris) September 9, 2024
Jūsu domas “tur augšā” neviens neuzklausa? Žēl. Mēs te ļaudis parastie, mēs Jums nekā nevaram palīdzēt.
— Māra Mariņa Manson (@Madarmara) September 9, 2024
Kāpēc jūs domājat, ka kāds vispār pieņēma lēmumu? Futbolēja viens otram, kamēr nokrita. Un tad jau lēmuma pieņemšanas vajadzība atkrita pati no sevis.
— Imants (@Unabomberz) September 9, 2024
Lai būtu droši notriekt dronu ir jābūt atpazīšanas mehānismam. Šobrīd lētākais un efektīvākais ir pārtveršanas droni. 1. Solis nosūti dronu identifikācijai. 2.Solis pieņem lēmumu par notriekšanas metodi.
P.S. lēmumu pieņem vienības komandieris.— Vanemvakkurį™Galēji labējais (@vanemvakkuri) September 9, 2024
Bet varbūt, ja aiz robežas iet karš, tos dronu lidojumus būtu tomēr jāsaskaņo, jāreģistrē kaut kur, lai neaizbildinātos ”mēs nezinām, kas tas ir!”. Pār austrumu robežu nekas nedrīkst lidot. uz šo pusi. Ja nu vārnas un zvirbuļi tikai.
— Nata (@Nata66910945) September 9, 2024
Ar ko trieks? Ar lingām…?
— Ivars Petročenko (@PetroIvars) September 9, 2024
Nevar karavīri tā vienkārši šaut pa dronu… bez pavēles no augšas.
Ir miera laiks, ieroču izmantošanu regulē likumi. Karavīriem izšaujot ar kaujas munīciju iestājas kriminālatbildība – nevar zināt kādu lēmumu tiesa pieņems… izrādīsies, ka drons uzsprāgstot ievainojis civilo…— Wasserman (@Wasserman111222) September 9, 2024
Kas nav skaidrs? Parādās objekts, tiek ziņots komandierim, viņš sūta epastu ģenerālim, ģenerālis NATO uz Briseli, tur tiek sasaukta ministru tikšanās, kas pieņem, ka drons ir jānotiec, drons tiek kotriekts. Šoreiz drons nespēja pietiekoši ilgi atrasties Latvijas gaisa telpā.
— T̷i̷k̷a̷i̷ ̷j̷a̷u̷t̷ā̷j̷u̷m̷s̷ 🅧 (@tikai_jautajums) September 9, 2024
Kā ziņots, pēc nokrišanas NBS dronu deaktivizējuši, un pašlaik notiek padziļināta tā analīze. Pēc nogāšanās drona kaujas galviņa nebija eksplodējusi. Pēc analīzes varēšot arī noskaidrot, vai drona konstruēšanai tika izmantotas Rietumu detaļas.
Atsaucoties uz drona nokrišanas vietai tuvumā esošo māju iedzīvotājiem, telekanāls TV3 vēstīja, ka sestdienas vakarā kārtībsargi vietējos brīdinājuši par to, ka gaidāms sprādziens, un ap plkst.22 notikusi eksplozija ar gaismas uzplaiksnījumu, kuru kāds iedzīvotājs arī esot iemūžinājis videomateriālā. Pēc iedzīvotāju stāstītā, blīkšķis bijis pamatīgs. Vietā, kur it kā notikusi drona deaktivizēšana, tagad palikusi iespaidīga izmēra bedre, vēstīja TV3.
Pēc NBS vadības paustā, līdz šim iegūtā informācija liecinot, ka drona ielidošana Latvijā nav vērtējama kā atklāta militārā eskalācija pret Latviju un drona mērķis neesot bijusi Latvija. Visa incidenta laikā Latvijas aizsardzības spēki esot monitorējuši situāciju, sadarbojoties ar NATO partneriem. Drons bija ielidojis Latvijā no Baltkrievijas.
Vaicāts, kas liecināja, ka drons nebija naidīgs Latvijai, NBS komandieris Leonīds Kalniņš atbildēja, ka atklāta eskalācija nav konstatēta, turklāt situācijas uzraudzīšana nenozīmē, ka drons konstatēts tikai nokrišanas vietā. Vienlaikus bijusi plaša informācija, ko snieguši ārvalstu partneri, un, ņemot vērā saņemtās informācijas analīzi, NBS secināja, ka lidaparāts nebija apzināti mērķēts uz Latviju. NBS komandieris gan nekomentēja, cik daudz sprāgstvielas drons pārvietojis, un kādas būtu sekas, ja tomēr tas būtu nogāzies uz dzīvojamās ēkas. Vienlaikus ikviens varot redzēt paralēles, kas notiek, Krievijai karā Ukrainā izmantojot šos lidaparātus.
Lūgts precizēt, kāpēc lidaparāts tomēr netika notriekts, NBS komandieris atbildēja, ka NBS uzraudzīja situāciju jau no paša sākuma, kad lidaparāts tika pamanīts kaimiņvalstī. Lai pieņemtu lēmumu par lidojoša objekta iznīcināšanu, ir noteiktas procedūras, un šajās procedūrās ietverts tas, ka NBS jābūt pilnībā pārliecinātam, ka tas nav civilais objekts, piemēram, deltaplāns. Vienlaikus jābūt pārliecībai, ka šis objekts atbilst iznīcināšanas procedūrai.
Tāpat pastāv citas iespējas, piemēram, lidaparāta piespiedu nosēdināšana vai elektroniskās karadarbības metodes pielietošana. Latvijas rīcībā ir elektroniskās karadarbības instrumenti, taču kopumā pasaulē tie vēl ir attīstības stadijā, un Latvijas robežaizsardzības rīcībā nav daudz šo ierīču, norādīja Kalniņš. “Mēs pa labi, pa kreisi nešaudāmies uz robežas. Ir bijuši gadījumi, kad Baltkrievijas lidaparāti ielido Latvijā netīšām,” uzsvēra NBS komandieris.
Vaicāts, vai konkrētais “Shahed” tiktu notriekts, ja tomēr būtu virzījies uz apdzīvotu vietu, NBS komandieris atbildēja, ka tas ir hipotētisks jautājums, turklāt viņš atkārtoja jau minēto, ka NBS darbība ir reglamentēta atbilstoši procedūrai. Uz jautājumu, kurā brīdī NBS saprata, ka lidojošais objekts ir drons ar kaujas galviņu, Kalniņš atbildēja, ka tā ir sensitīva informācija.
Komentējot pretgaisa aizsardzības iespējām šādu lidaparātu notriekt, NBS komandieris norādīja, ka Latvijai kopā ar NATO sabiedrotajiem ir spējas, kas nodrošina uzdevumu izpildi spēkā esošajām procedūrām. Vienlaikus Latvija ir noslēgusi līgumus par efektīvākām pretgaisa aizsardzības spējām un gaida piegādes. “Teikt, ka šodien mums ir simtprocentīgi viss, es tā nevēlētos teikt,” piebilda Kalniņš. Ņemot vērā, ka karš Ukrainā nav beidzies, patlaban arī nevar pateikt, ka nākotnē šādas situācijas neatkārtosies, norādīja Kalniņš.
Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis informēja, ka, neraugoties uz gaisa telpas novērošanas sistēmu, zemu lidojošus un maza izmēra dronus ir grūti pamanīt. Tāpat Masulis informēja, ka, ņemot vērā šo incidentu, NBS ir veikuši atbilstošus pasākumus un uz pierobežu nosūtījuši papildu vienības, lai vēl vairāk pastiprinātu pretgaisa aizsardzības spējas un reaģēšanu.
“Drons nebija ar ļauniem mērķiem, drons bija paredzēts no Krievijas puses uzbrukumiem Ukrainai, un papildus jāizmeklē un jāskatās, kādā veidā drons nomaldījies un “dreifējis” mūsu virzienā,” uzsvēra Masulis. Runājot par iespējām šādos gadījumos pacelt gaisā NATO patruļlidmašīnas, Masulis norādīja, ka NATO lidmašīnu izmantošanai ir vairāki kritēriji, kuriem ir jāiestājas. Šajā gadījumā visi nepieciešamie kritēriji nebija iestājušies, taču detalizētāk Masulis komentēt nedrīkstot.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) preses konferencē paziņoja, ka, reaģējot uz Krievijas drona nokrišanu Rēzeknes novadā, Latvija stiprina un stiprinās pretgaisa aizsardzību uz austrumu robežas. Ministrs piebilda, ka zemu lidojoši lidaparāti rada izaicinājumus, jo tos ir grūti pamanīt un notriekt. Tas redzams gan Polijā un Rumānijā, gan arī Izraēlā. Sprūds pauda, ka drons bijis vērsts pret Ukrainu, līdz ar to var uzskatīt, ka tas bija vērsts pret demokrātisku un brīvu sabiedrību.
Runājot par turpmākajiem soļiem, Sprūds pastāstīja, ka Krievijas pusei tiks izsludināta nota. Tāpat Latvija sarunās ar NATO partneriem rosinās pastiprināt gaisa aizsardzības operativitāti un gaisa patrulēšanas operativitāti, kas nozīmē, ka austrumu flangā jābūt pastiprinātām gaisa aizsardzības sistēmām. Vienlaikus Latvija turpināšot ieviest slāņveida pretgaisa aizsardzību.
Par notikušo turpinās izmeklēšana.
