Vēsture. Setting dogges ir sens termins, kas apzīmē ne tikai šķirni, bet arī darba specifiku – ar īpaši zemu stāju noturēt un norādīt uz putnu. Rakstu liecības un Anglijas gleznotāju mākslas darbi ļauj domāt, ka šis seters ir radies aptuveni pirms četriem simtiem gadu. Vikipēdija sniedz pierādījumus, kas atklāj arī vaislas darba pamata elementus, proti, angļu seters tapis, krustojot spāņu pointeru, lielo DNS spanielu un angļu springerspanielu. Mērķis bija izveidot ātru, veiklu medību suni, kurš varēs atrast putnu plašos klajumos un ar stāju parādīt tā atrašanās vietu. 0
1576. gadā Dr. Johannes Seiss rakstīja: ir vēl viens suņu veids, kas seko putnam klusi, bez skaņām, pielavās, visu laiku sekojot saimnieka pavēlēm un norādēm. Tuvojoties putnam, seters stiepjas aizvien vairāk, līdz beidzot ir pieplacis zemei un, lokoties kā tārps, zogas klāt. Tā tas bija, pirms sākās strukturēts un mērķtiecīgs vaislas darbs, kādu mēs to saprotam mūsdienās. Aprakstītā lavīšanās maniere arī šobrīd tiek izkopta daudzās valstīs, taču gravīras rāda, ka jau XIX gadsimta seteriem bija raksturīga arī augstāka stāja: pakaļkājas pusieliektas – suns it kā tupstas, aste, mugura un kakls vienā līnijā, ķepa pacelta, deguns rāda uz vietu, kur sēž putns. Starp citu, angļu gravīrās ir atainots arī setera darbs pīļu medībās. Ja ierakstīsiet interneta meklētājā english setter engraving, ieraudzīsiet daudz māksliniecisku liecību.
XVII gadsimtā šķirne nostabilizējās un iekaroja Britu salas.
Modernā setera izskats ir Edvarda Leveraka nopelns. XIX gadsimtā viņš izveidoja savu šķirnes suņu līniju. Uz tās pamata cits anglis – Parsels Levelins (1840 – 1925) – turpināja seteru šķirnes attīstību un radīja savu vaislas līniju. Apmēram 1826. gadā mācītājs E. Harisons no Karlisles Kumbrijā pārdeva E. Leverakam seteru pāri: suni Ponto un kuci Old Moll.
Šie divi suņi, par kuru ciltsrakstiem bija zināms, ka tajos nav citu šķirņu vai vienkāršo suņu asiņu piejaukuma, kļuva par angļu seteru slavenākās cilts līnijas pamatlicējiem. Tuvu radniecīgās pārošanas rezultātā iegūtie eksemplāri kļuva gan par izstāžu, gan par darba pārbaužu čempioniem. Vēsturiski ļoti daudzi seteri ir cēlušies tieši no šiem nedaudzajiem Leveraka un Levelina suņiem.
Angļu seteri Lielbritānijā bija īpaši populāri pagājušā gadsimta trešajā ceturksnī. Lielbritānijas Kennelklubā 1974. gadā tika reģistrēti 1344 kucēni. Salīdzinājumam – 2012. gadā bija tikai 314 jaundzimušie suņi. Šķirnes popularitāte dzimtenē ir kritusies. Toties angļu seteri ir ļoti populāri pārējā Eiropā, kā arī Skandināvijā un Krievijā.
Vai tiešām vairs nekad? Modernajā, komercializētajā un ambiciozajā pasaulē skaistumkonkursu dalībnieki jeb šova līniju seteri ar savu plīvojošo, garo vilnu atšķiras no darba līniju suņiem kā modernās džinsa bikses ar elastānu un spīguļiem no vecā labā Levi’s. Internets, īpaši sociālās vietnes, ir pilns ar izstāžu uzvarētāju fotogrāfijām. Interesanti ir tas, ka Krievijā un Skandināvijā ir sava mode un tendences angļu seteru vaislas darbā. Suņi ir lieli, ar lieku ādu. Nereti var novērot atkārušos plakstiņus, jo vaigi un lūpas ir tik biezas un smagas, ka velk visu ģīmi uz leju. Mugura trīs plaukstu platumā un vilna līdz zemei! Nevar strīdēties, ka seteriem ir ļoti skaists apmatojums, ja runa ir par izstāžu vaislas līniju pēcnācējiem. Vai kāds domā par to, ko tas nozīmē sunim? Tikai to, ka viņš gulēs uz dīvāna, pastaigāsies pa gājēju celiņiem, slapjā laikā staigās kombinezonā ar kapuci un nekad netiks brīvā vaļā. Medības un pastaigas mežā vai pļavās ir kaut kas neiedomājams šādu seteru saimniekiem. Un zināt, kas ir pats bēdīgākais? Katrs no šiem suņiem joprojām nes sevī instinktus, vēlmi un spēju strādāt medībās, iepriecināt savu cilvēku visbūtiskākajā no suņa un Homo sapiens sadarbības jomām! Domājams, jebkuru no šiem suņiem var atgriezt medību apritē. Ja tas izdodas, ja suns tiek medībās vai uz treniņu, ar viņu notiek neticama metamorfoze – viss suņa prāts un dvēsele gavilē, jo viņš ir beidzot sapratis, kāpēc dzīvo. Lielais, neizprotamais tukšums viņa dvēselē beidzot ir smaržu, skaņu, izsekošanas un pakaļdzīšanās azarta piepildīts. Un tā silto asiņu smarža! Aromātiskās spalvas mutē! Un saimnieka laimīgā seja! Katram cilvēkam, kurš ir piedzīvojis šādu sava suņa pārvērtību, atveras acis! Novēlu to arī jums!
