Mans vārds ir seters. Angļu seters 0
Anglis ir viena apbrīnojama medību suņu šķirne – kaislīgs, ātrs, ar dzelžainu stāju pie putna un teju kaķiskām pielavīšanās spējām – ideāls sloku medībām rudenī. Protams, kāds varbūt brīnīsies, jo mūsu medniekiem ierasts slokas medīt pavasarī. Tagad gan tas ir aizliegts, Eiropas direktīvas utt., u. tjpr., bet ir šī alternatīva un seters tādā būtu ideāls partneris.
Medībās. Uzburiet ainu iztēlē. Dūmakaina oktobra diena pašķidrā lapu koku mežā. No zariem pil. Smaržo zeme un sūnas. Ķērpji uz koku stumbriem rāda kruzuļainās malas. Pirksti pamazām sāk salt, un nedaudz tvaiko elpa. Ir kluss, un tikai zvaniņš kaut kur tinkšķ. Un tad apklust. Pat nobirušās lapas nečab zem setera ķepām. Rau, tur viņš ir. Balti raibais kažoks rēgojas kādus piecdesmit soļus uz priekšu. Aste izklāta zālē. Suns gandrīz pieplacis zemei, saspringtie pleci ir piepacelti, galva izslieta un deguns rāda. Kur? Tur, kur sēž sloka. Kamēr suns tā pointē (angļu val. – rāda), mednieks var būt drošs, ka putns arī paliks uz vietas. Var mierīgi atnākt līdz sunim, pielādēt ieroci, kā sportingā nostāties sev ērtā pozā, notēmēt aptuveni tur, kur putns lidos, un dot komandu sunim, lai tas paceļ sloku. Tālāk jau viss ir veiksmes un mednieka šaušanas prasmju jautājums. Gandrīz var būt drošs, ka putns celsies prom no suņa. Ja medījums kritis, tas pats suns var arī sameklēt un pienest nomedīto gardeguni. Tādas ir sloku medības rudenī! Starp citu, mūsdienās, lai dzirdētu, kur suns mežā atrodas, daļa mednieku izmanto palielus zvaniņus, bet modernākie ir pārgājuši uz kaklasiksnām ar bīperu. Tas pīkst visu laiku, bet maina toni, kad suns ir putnu atradis un stāv.
Fotogrāfs un mednieks Aleksandrs Čibirkins no Krievijas par rudens sloku medībām un angļu setera izmantošanu raksta šādi: “Ir dabā neparastas dailes laiks. Pirms ilgā ziemas miega, it kā uzpošoties greznai ballei, daba ietērpjas košās svētku drānās. Zelta rudens. Oktobris. Taču ne tikai šis skaistums vilina un sauc medniekus, putnusuņu īpašniekus. Sen jau pieklusuši šāvieni pļavās un laukos, lauka putni ir devušies uz siltākām zemēm. Iestājas daudzu mednieku, putnusuņu īpašnieku iemīļoto un viņiem visinteresantāko sloku rudens medību mokošais gaidīšanas laiks.
Pirmās salnas liek slokai pārcelties no dziļajiem biezokņiem uz mežmalu. Šo iekāroto trofeju sāk medīt oktobra sākumā (Latvijā no 1. augusta). Vēsajā rudenī var medīt visu dienu. Angļu seters ir vislabāk piemērots šādām medībām. Paslēpusies sloka ir visai neparasts medījums. Izcilā oža un suņa laipnība summā ar eleganto angļu setera darba stilu rada neaizmirstamu iespaidu par katru tikšanos ar putnu. Seters strādā kaislīgi un ar lielu vēlēšanos. Stājā pie putna seters uz košās rudens krāsās ietērptās dabas fona izskatās kā tās neatņemama daļa. Nesteidzoties pienāc pie suņa, pa ceļam pūloties saskatīt zālē paslēpušos sloku, bet nekā – maskēšanās tērps putnam ir ideāls. Viena strauja komanda sunim, lēciens un, lūk, putns uzvijas kā svece starp bērzu stumbriem. Pavelc ar ieroci nedaudz līdzi, šāviens un kārotā trofeja jau ir rokās.”
