Mans pastnieks – īstajā vietā! 0
Jau trešo gadu “Latvijas Avīze” sadarbībā ar “Latvijas Pastu” aicināja balsot un rakstīt par labākajiem, atsaucīgākajiem un sirsnīgākajiem pasta darbiniekiem. Šogad konkursa moto bija “Mans pastnieks – īstais cilvēks īstajā vietā!”. Daudzie anketu iesūtītāji novērtēja pasta darbinieku precizitāti un augsto atbildības sajūtu, bet vēstuļu rakstītāji – līdzās profesionālajām prasmēm izcēla cilvēcīgumu, iejūtību un spēju sniegt palīdzīgu roku dažādās dzīves situācijās.
Ar velosipēdu – lietū vai putenī
Par gada pastnieku, apkopojot vēstuļu un anketu datus, kļuva Liepnas pasta nodaļas pastniece Biruta Jaundzema. “Vienmēr atraktīva, pozitīva un ar jaunām radošām domām. Viņa reiz sarunā atzina, ka ar laikrakstiem, žurnāliem gribas būt dzīves straumē, just, kas aktuāls notiek pasaulē. Kāds seniors, pensiju saņemot, reiz teica, ka viņai ir tikai viens trūkums – negribas, ka viņa iet prom. Viņa savā dzīves straumē aizrauj zinātkāros, jo reklamē un iesaka preses izdevumus. Biruta dod iespēju izlasīt jaunākos novada laikrakstus, uzrakstīt vēstuli, saņemt aicinājumu par pakas piegādi. Dāvina uzmanību, atbalstu, pozitīvas emocijas un izglītību. Par smaidu pastniecei – paldies! Viņas dzīves gudrība, sirsnība, viedums un reizē mierīgums ienes telpā īpašu auru. Biruta ar humoru atzīst, ka “Latvijas Pasta” izsniegtais transporta līdzeklis – velosipēds, tiešām ir viņai atbilstošs – stiprs un izturīgs. Neviens pat neapjauš to apjomu un grūtības, kas šajā darbā pārvarētas, dodoties ceļā lietū, aukstumā, sniegā vai putenī. Aizvien vairāk jūtams, cik strauji zūd viss senais, bet pastnieka darbs ir un paliek. It sevišķi to var just laukos, kur cilvēku kļūst mazāk un daudzas vietas aizmirstas. Mainoties paaudzēm, preses lasīšanas tradīcija neizzudīs. Liepnā bērni turpinās dzimt, un ceru, ka pastniecei Birutai teiks: “Atnāciet arī rīt!”,” tā par Birutu Jaundzemu vēstulē raksta Inese Paia.
Mēs Birutu ierodamies sumināt saulainā dienā, kad pie pasta nodaļas pēc darba dienas saulītē atpūšas vēstulē minētais velosipēds. “Katru dienu nobraucu aptuveni 13 kilometrus garu maršrutu. Ar auto braukt arī nebūtu izdevīgi – tiklīdz esi ieskrējies, jau jākāpj ārā. Un pie reizes man ir arī veselīgs dzīvesveids,” smaidot stāsta Biruta. Šī ir Birutas otrā atgriešanās darbā pastā, jo viens darba cēliens pavadīts arī mežsaimniecībā. “Gandrīz 16 gadus nostrādāju par mežsardzi Kupravas mežsaimniecībā, darbs ļoti interesants – daba, dzīvnieki. Tagad gan esmu atpakaļ pastā. Bērni lieli un jau savā dzīvē ārpus Liepnas. Tik vien tā satikšanās kā svētkos. Par jauniešiem sāp sirds – tie aizbrauc ne tikai no Liepnas, bet arī no Latvijas.” Birutas darba kolēģes visu teikto papildina un cer ar viņu kopā strādāt vēl ilgi, jo viņa ir mazās pasta nodaļas sirds un dvēsele, kas nemitīgi uztur labu omu ar kārtīgu humora devu. “Tagad arvien biežāk caur mūsu ciemu brauc robežsardzes vīri, ik pa laikam ieklīst bēgļi no Vjetnamas. Kas tad mums te cits atliek – turamies kā pēdējie mohikāņi, kādam šeit ir jāpaliek un jāsaimnieko,” smejot saka Biruta.
Ar cilvēcīgumu un sirdssiltumu
Vairākumā vēstuļu mūsu lasītāji slavējuši pastnieku pozitīvās īpašības, prasmi ikdienā būt ar atvērtu un siltu sirdi. Paldies gandrīz simts tiem mūsu lasītājiem, kuri atrada laiku un uzrakstīja jaukas, sirsnīgas un aizkustinošas vēstules par saviem pastniekiem. Lūk, fragmenti no sirsnīgākajām vēstulēm:
“Pociema ciematiņā ir divas mīļas un jaukas vietas, kur cilvēki jūtas labi, kur viņus sirsnīgi sagaida un pavada. Tās ir bibliotēka un pasta nodaļa. Uz savu pasta nodaļu cilvēki nāk arī vienkārši parunāties par dzīvi, izkratīt sirdi, lai kļūtu vieglāk un gaišāk. Pociema pasta nodaļas priekšniece Anda Lūse visus uzklausa un nomierina. Anda Lūse ļoti mīl savu darbu, to cenšas izdarīt pēc labākās sirdsapziņas. Iedzīvotāji ļoti mīl un ciena Andu. Kāds aiznes ziedu pušķi no sava dārza, cits pūpola zariņu, vēl cits konfekti. Anda ir radīta darbam pastā, jo ir ļoti komunikabls cilvēks. Ļaudīm patīk, ka ar viņiem aprunājas, uzklausa. Anda ir ļoti zinoša visos jautājumos, kas saistīti ar pasta darbu, precīza. Cilvēkiem ar sliktu redzi Anda palīdz noformēt dokumentus, pat adresi uzraksta uz vēstules,” tā Edīte Melne raksta par Pociema pasta nodaļas pasta priekšnieci Andu Lūsi.
Aizkustinošu vēstuli saņēmām no liepājnieces IIgas Gūžas: “Pagājušā gada jūnijā 12. pasta nodaļā kārtoju komunālos maksājumus pirms došanās atvaļinājumā. Steigā samaksāju operatorei Ivetai Holistromai-Ezertai vajadzīgo naudas summu un nepaņēmu izdoto naudas atlikumu – 20 eiro. Iveta mani sazvanīja mājās un atgādināja, ka neesmu paņēmusi izdoto naudas atlikumu. Rudenī atgriezos Liepājā, iegāju pastā un Iveta man izdeva aizmirsto un trīs mēnešus glabāto naudas atlikumu. Mani Ivetas rīcība ļoti aizkustināja un pārsteidza.”
Savukārt Galēnu pasta nodaļas operatores Marijas Dārznieces darbu uzteic vietējās pagasta folkloras kopas “Vydsmuiža” un Vidsmuižas Romas katoļu draudzes baznīcas kora dalībnieki: “Marija vienmēr prot atrast īsto pieeju jebkuram Galēnu iedzīvotājam. Pēc tik ilgiem Galēnu pastā nostrādātajiem gadiem daudzi cilvēki uz pastu iet, ne tikai lai saņemtu kārtējo sūtījumu vai nopirktu nepieciešamo, bet arī lai vienkārši aprunātos, lūgtu padomu, un zina, ka, neskatoties uz lielo darba slodzi, vienmēr tiks uzklausīti un uzmundrināti. Marija ir ļoti akurāta, viņa nekad neskaita savu personīgo laiku. Ja ir sakrājušies darbi, viņa var strādāt līdz vēlai nakts stundai, līdz viss ir sakārtots un paveikts perfekti. Bieži prot atrast laiku, lai personīgi aiznestu pasta sūtījumu vai kaut vai niecīgu apsveikuma kartiņu sociālā centra “‘Rudenāji” iemītniekiem, lai aprunātos un dāvātu savu sirdssiltumu.”
Sveicam visus apbalvotos pastniekus, kā arī vēstuļu autorus! Lai labā saskaņa un savstarpējā uzticība starp pastnieku un klientu nezūd arī nākotnē!
