Mans mežs, mana darīšana? 0
Man radies konflikts ar vietējo pašvaldību, kura bez manas ziņas iecerējusi daļu no mana īpašuma pārveidot par meža parku. Man turklāt pārmet, ka es it kā neievērojot noteiktās dabas aizsardzības prasības, bet vai tad mans mežs, ko esmu mantojis no sava vectēva, tomēr nav mana darīšana? Leonīds Rīgā
“Meža likumā” teikts, ka meža apsaimniekošana nedrīkst būt pretrunā teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajam. Tātad, izstrādājot šādus plānošanas dokumentus, pašvaldībai ir jāsazinās ar meža apsaimniekotāju.
Parku meža zemē izveido saskaņā ar ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem pēc noteikta plāna vai projekta, lai nodrošinātu sabiedrības atpūtai un izklaidei piemērotus dabas objektus. Jāatceras, ka parkam ir nepieciešama regulāra kopšana un atjaunošana, lai uzturētu tā funkcijas un kvalitāti. Arī mežaparku izveido, lai nodrošinātu sabiedrības atpūtai, sportam un izklaidei piemērotus apstākļus mežā, un to apsaimnieko tādā apjomā, lai saglabātu meža ekosistēmu un nepasliktinātu teritorijas estētisko, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību.
Likuma 38.³ pants savukārt nosaka, ka parku vai mežaparku izveido vietējā pašvaldība pēc vienošanās ar zemes īpašnieku, izdodot saistošos noteikumus arī par apsaimniekošanu un aizsardzību. Noteikumi vietējai pašvaldībai jāsaskaņo ar zemes īpašnieku, ja mežaparku izveido ārpus pašvaldības zemes, un ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ja parku vai mežaparku ierīko īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
Tātad šī iecere pašvaldībai noteikti ir jāsaskaņo, turklāt jums kā īpašniekam ir tiesības uz kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Ministru kabineta noteikumi savukārt precizē kārtību, kādā mežā izveidojami parki un mežaparki; to apsaimniekošanas pamatprincipus; kārtību, kādā piešķirama un aprēķināma kompensācija par ierobežojumiem. Ministru kabineta noteiktajos gadījumos uz mežaparkiem neattiecas koku ciršanas, meža reproduktīvā materiāla, meža atjaunošanas un ieaudzēšanas noteikumi.
Arī dabas aizsardzības noteikumus mežā paredz likums un īpaši Ministru kabineta noteikumi. “Meža likuma” 35. pantā nosauktas prasības, kas jāievēro, apsaimniekojot mežu, un kas ir meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums:
1) nodrošināt meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;
2) saglabāt meža spēju pasargāt augsni no erozijas;
3) pasargāt virszemes un pazemes ūdeņus no piesārņošanas;
4) saglabāt būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā;
5) veicināt meža noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Ministru kabinets savukārt nosaka vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā, aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem, bioloģiski nozīmīgo meža struktūras elementu noteikšanas un saglabāšanas nosacījumus, kā arī saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā. Meža īpašniekam likums un noteikumi ir jāievēro.
