“Mans mērs ir pilns. Ikdienā izmantoju dažādus pakalpojumus, taču “Latvijas Gāze” izceļas” – iedzīvotāja sašutusi par neliela parāda nodošanu piedzinējiem 102
LA.lv redakcijā saņēmām ziņu no kādas “Latvijas Gāze” pakalpojumu izmantotājas, kura ir sašutusi par uzņēmuma sadarbību ar klientiem un metodēm maksājumu piedziņā. Iedziļinājāmies situācijā un noskaidrojām vairāk par iedzīvotājas satraukuma iemesliem, kā arī palūdzām paša uzņēmuma komentāru par minēto tēmu.
Rīdziniece raksta: “Mans mērs ir pilns. Ikdienā izmantoju dažādus pakalpojumus, taču “Latvijas Gāze” attieksme izceļas. Tā nu ir sanācis, ka konkrētajā mājoklī, par kuru ir stāsts, ikdienā esmu reti, pastkastītē līdz ar to ieskatos vēl retāk. Līdz šim elektroniskajiem rēķiniem pieteikusies neesmu. Droši vien tur gan esmu vainīga pati, jo, visticamāk, ieejot mājas lapā, to izdarīt varētu, taču uzņēmums varēja ar mani sazināties un par šādu iespēju painformēt.”
Līdz ar to “Latvijas Gāze” rēķins paslīdējis garām. Tieši tāpat kā atgādinājums: “Ikdiena šobrīd norit ļoti straujā tempā, līdz ar to patiešām izkrita no galvas, šķiet, pāris mēnešus samaksāt, bet zinu, ka maksājuma summa mēnesī ir neliela. Arī iepriekš izvēlējos maksāt reizi 3 mēnešos lielāku summu un pārāk galvu nelauzīju.”
Rezultātā – īsziņa no parādu piedziņas kompānijas, ka lieta ir nodota viņiem. Vēlāk – arī zvans no parādu piedzinējiem, ka jāsamaksā par parādu piedziņas pakalpojumu sniegšanu. Samaksāts momentā. Pēc pāris mēnešiem – atkal tas pats stāsts.
“Parādu piedzinēji zina gan manu telefona numuru, gan e-pasta adresi, taču “Latvijas Gāze” nezina? Parāda summa ir nepilni 50 eiro. Vai tiešām uzņēmums nevar atsūtīt īsziņu vai piezvanīt? Vai tiešām vienkāršāk ir uzreiz nodot piedzinējiem? Protams, nekavējoties samaksāju parādu un arī parādu piedzinēju komisiju, bet pēcgarša ir nepatīkama. Vai tā ir attieksme pret klientu? Tiesu izpildītājs veikli zina, kā mani atrast (telefonā, e-pastā, deklarētajā adresē), bet uzņēmums, kura kliente esmu jau ilgus gadus, ne?”
Sadarbībā gan ar telekomunikāciju uzņēmumiem, gan citiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem viss esot krietni vienkāršāk – kādā brīdī saņemts zvans un piedāvāts pāriet uz e-rēķiniem, ko iedzīvotāja arī veikli izdarījusi un tālākais jau ir vienkārši – ikmēneša atgādinājums ar rēķinu un veikta apmaksa. “Latvijas Gāze” ne reizi neesot zvanījusi, nekādu jautājumu. Neliels parāds un uzreiz piedzinējiem.
“Tas droši vien parāda attieksmi pret klientu. Vieglāk ir piekopt “pātagas” metodi, nekā sakārtot klientu servisu tā, lai visi laimīgi un visiem vienkāršāk. Un varbūt ir kāda ieinteresētība, lai parādi iespējami ātri nonāk piedzinējiem?” aizdomājas rīdziniece.
LA.lv pārliecinājās, ka uzņēmuma mājas lapā reģistrēties elektroniskajiem rēķiniem patiešām ir samērā vienkārši, taču vienlaikus gan palika pārdomas, vai ikvienam ir pieejams internets, lai to izdarītu?
Sazinājāmies arī ar uzņēmuma “Latvijas Gāze” sabiedrisko attiecību nodaļu, lai uzzinātu viņu atbildi. Pēc kādiem principiem nenomaksāti rēķini tiek nodoti izpildītājiem? Diana Tivča, “Latvijas Gāze” Mājsaimniecību departamenta vadītāja, atbildēja: “Atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likumam parāds ir saistības, kas nav izpildītas noteiktajā termiņā. Attiecīgi jebkurš parādnieka nenomaksātais rēķins var nonākt pie parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam. Summa ir atkarīga no rēķina summas, un tas tiek darīts pēc rēķina apmaksas termiņa.”
Jautājām arī, vai uzņēmumam atmaksājas katrus pārdesmit eiro nodot izpildītājiem tā vietā, lai klientam nosūtītu atgādinājuma īsziņu vai e-pastu par nepieciešamību atmaksāt rēķinu. Te uzņēmuma pārstāvji atbild šādi: “Katram “Latvijas Gāze” klientam ir dota iespēja brīvi izvēlēties sev ērtāko komunikācijas kanālu: e-pastu vai pastu, tāpēc to arī respektējam un informāciju sūtam, ņemot vērā izvēlēto saziņas veidu. To var mainīt cik bieži vien klients vēlas un jebkurā ērtā brīdī – patstāvīgi, mūsu pašapkalpošanās portālā (mans.lg.lv). Atgādinājumi, paziņojumi un brīdinājumi tiek sūtīti uz izvēlēto saziņas kanālu, kā arī informācija tiek iekļauta ikmēneša norēķinu dokumentā, kurā arī norādām, kā var pieteikties rēķinus saņemt e-pastā. Aicinām reģistrēties Latvijas Gāze klientu portālā mans.lg.lv un sadaļā Līgumi norādīt vēlamo e-pasta adresi norēķinu dokumentu saņemšanai.”
Vienlaikus šķita interesanti uzzināt, kādas ir kopējās maksājumu tendences par uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem, vai klientu parādu apjoms ir liels, vai tas palielinās? Diemžēl šādu vispārēju informāciju uzņēmumā nesniedz: “Ziņas par klientu maksātspējas tendenci satur komercnoslēpumu, tādēļ šādu ziņu izpaušana nav iespējama. Darām visu iespējamo, lai klientu skaits, kas kavē ikmēneša maksājumus mazinātos.”
Lai izvairītos no šādiem gadījumiem nākotnē, “Latvijas Gāze” iesaka reģistrēties klientu portālā, kur komunikācija notikšot operatīvāk. Konkrētā rīdziniece arī šo ieteikumu ir ņēmusi vērā.
