Mans ceļš, ko lieto citi. Notikumi par servitūtiem 2
Manā 3,5 ha īpašumā ir servitūta ceļš. Man tas nav vajadzīgs, un es šo ceļu neizmantoju. Tas nepieciešams privāto mežu īpašniekiem un AS “Latvijas valsts meži”. Vai man, pensionāram, šis ceļš jāuztur labā kārtībā, lai citi brauktu cauri ar meža tehniku? OĻĢERTS SMILTENES NOVADĀ
Manam īpašumam iet cauri servitūta ceļš, ko lieto četri braucēji. Viņi sadomājuši realizēt ceļa uzlabošanas projektu par lielām summām. Vai man ir tiesības atteikties? AIVARS SALDUS NOVADĀ
Civillikuma 1134. pants paredz, ka servitūts vienmēr apgrūtina tikai pašu lietu (tātad jūsu nekustamo īpašumu), nevis tās īpašnieku. Tāpēc servitūts nevar būt lietas īpašnieka personisks pienākums. Taču servitūtam jādod labums tā izlietotājam (šajā gadījumā – citiem mežu īpašniekiem un AS “Latvijas valsts meži” darbiniekiem), tātad viņi pa šo ceļu var braukt.
Taču, ja ceļa servitūts ir nodibināts, tā lietotājiem jāpiedalās ceļa remontā, jo Civillikuma 1151. pants nosaka: ja servitūta izlietošanai vajadzīgs uzturēt un izlabot kalpojošo lietu, tas jādara servitūta izlietotājam. Savukārt servitūta faktiska izlietošana var būt ierobežota gan laika, gan vietas vai izlietošanas veida ziņā. Turklāt katram, kam pieder servitūta tiesības, tās jāizlieto taisnprātīgi, pēc iespējas saudzējot jūsu īpašuma tiesības.
Ja nekādi nevarat labprātīgi vienoties ar servitūta ceļa izmantotājiem par tā uzturēšanu, nāksies vērsties tiesā. Ja kāds no servitūta izmantotājiem tomēr izlabos ceļu, bet radīsies strīds par izdevumu atlīdzību, arī tad diemžēl nāksies doties uz tiesu. Civilprocesa likums nosaka, ka prasība pret fizisko personu jāiesniedz tiesā pēc tās deklarētās dzīvesvietas, savukārt prasība pret juridisko personu – tiesā pēc tās juridiskās adreses. Ja ir vairāki servitūta lietotāji, prasību drīkst iesniegt pēc viena atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses.
Precīzas atbildes uz visiem ar konkrēto ceļu servitūtiem saistītajiem jautājumiem saņemsiet, uzrādot jūsu rīcībā esošos dokumentus (zemesgrāmatas apliecību, zemes robežu plānu u.c.).
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
