Aptauja 0
Māksliniece, diplomāte, dāma
Kultūras aprindās zināmām personībām vaicāju: ar ko jums vispirms saistās gleznotāja Džemma Skulme? Kāda ir spilgtākā stīga viņas personībā?
Mākslinieks Juris Dimiters, Džemmas Skulmes dēls: “Katram cilvēkam mamma ir tikai viena. Un ar to saistītais un unikālais ir tikai mans un nevienam citam šajā pasaulē nepiederošs. Tā ir visintīmākā lieta. Mākslā un dzīvē Džemma Skulme lielās līnijās bijusi ideāliste, kas gan meklējusi latviešu tautas identitātes kodus, gan centusies tos atšifrēt, gan savā mākslā iešifrēt. Gluži kā Lielvārdes jostā… Vienmēr saistīta ar nacionāliem kodiem un tautu, kas, piemēram, man, tādam sirreālistam, sveši. Padomju laikā, saķērusi tautu meitu aiz brunčiem, viņa lielajā tautu pārslāņošanā turēja to ciet. Kad nu, mūsdienu globalizētās pasaules otrajā tautu staigāšanas vilnī, tautu meita izrāvusies, aizskrējusi prom, atstājot mazai zemei bīstamu, svešinieku tik iekārojamu tukšumu, Džemma Skulme savā ideālismā tam mēģina rast izskaidrojumu un attaisnojumu savā mākslā. Mazas tautas liela māksliniece. Ideāliste. Ar domu pāri visam – kā glābt mazas tautas pastāvēšanas iespēju?”
Komponists Raimonds Pauls: “Fantastiska sieviete, lieliska māksliniece, dzīvespriecīgs cilvēks. Viņas gleznas dāvinātas, reprezentējot Latvijas mākslas izcilību. Esam pazīstami labu laiciņu. Džemma Skulme sabiedrības uzmanību vienmēr piesaistījusi ar savu mākslu, aktīvu piedalīšanos sabiedriskā dzīvē. Lai cik riskants un nedrošs bija laiks un apstākļi, patīkami atcerēties kopīgo darbu, kad bijām PSRS Augstākās padomes deputāti. Šis ieguldījums, atklāti sakot, nav īsti novērtēts. Politiski izšķirīgais kongress, Jeļcina parādīšanās, Vulfsona iznāciens, ārkārtīgi daudz kam bijām liecinieki un vienoti mūsu demokrātiskajā nostājā. Tas bija bīstams un reizē skaists laiks, un no tā prātā palikusi arī Džemmas Skulmes uzmanību piesaistošā stāja un ārēji neuzkrītoša pašcieņa.”
Lilita Eglīte, televīzijas dokumentālās filmas “Dāma” scenārija autore: “Divu pazīstamu, stipru dzimtu – Skulmju un Liepiņu – atvase Džemma mantojumā saņēmusi gan saimnieces atbildību un linu plūcējas žestu, gan talantu un šarmu. Arī asu un ironisku prātu, kas apbrīnojamā kārtā sadzīvo ar labticību un sirsnību. Filmai mēs ļoti apzināti izvēlējāmies nosaukumu “Dāma” – tas atbilst Džemmas Skulmes būtībai vispatiesākajā šā vārda būtībā. Eleganta, staltu stāju, ar visaugstākās raudzes iekšējo inteliģenci – viņa ir īsta dāma, arī ar savai esībai atbilstošu ārējo tēlu. Fotogrāfam Valtam Kleinam vaicāju, kur tas noslēpums, kāpēc viņa vienmēr izceļas? To nepamanīt ir tikpat grūti kā izskaidrot. Padomju laikā, kad visus gribēja padarīt vienādus, Džemma ar kaut kādu iekšēju spītu attiecībā uz sevi to nekad nepieļāva. Mūsu filmā akadēmiķis Jānis Stradiņš saka – Džemma Skulme viņa acīs ir kā latvietības etalons. Reizē iejūtīga, vienkārša, saprotoša, ieinteresēta jebkurā cilvēkā, ar kuru dzīves un darba ceļi krustojas.”
Mākslinieks Kaspars Zariņš: “Visspilgtākais ir Džemmas Skulmes tautu meitu tēls – ar spilgtām krāsām, tēlainību, neiegrimšanu detaļās, bet atklājot kādu dziļāku vēstījumu, domu, kopainu. Manā uztverē Džemma Skulme nav atdalāma no jēdzieniem “kultūras darbiniece”, “atmodas veicinātāja”. Kā ilggadēja Mākslinieku savienības vadītāja viņa bija cilvēks, kuram lietas veicās, iesāktais un iecerētais izdevās. Viņa ir māksliniece un diplomāte – arī šajā ziņā viņai laikam piemīt kāds īpašs talants. Apbrīnoju, kā tik cienījamos gados var saglabāt tik gaišu galvu un asu prātu.”
