– Jūs esat viena no fonda “Mākslai vajag telpu” līdzdibinātājām. Kas lika iesaistīties? 0
– Man cīņa par telpām mākslai notikusi visu mūžu. Tevi pērk vai nepērk, bet darbi rodas, jo mākslinieks ir radītājs. Un tad varas nostāja bieži vien ir šāda – gan jau viņi paši tiks galā… Vietā, kur kādreiz atradās izstāžu zāle “Latvija” un notika vērienīgās “Rudens izstādes”, savulaik bija domāts ierīkot kārtējo valūtas veikalu, kuros, kā atceraties, padomju laikā iepirkās jūrnieku sievas, ārzemēs strādājošie. Tolaik ar Vosu (padomju laika kompartijas līderis. – V. K.) varēja runāt tādā valodā, kādu viņš saprata. Tāpēc teicu: biedri Vos, kā tas būs, ka sievas gar Ļeņinu (pieminekli. – V. K.) ies ar tepiķa ruļļiem padusē?!
– Kad fonds “Mākslai vajag telpu” ierosināja veidot Mākslas muzeju Tehniskās universitātes telpās, bija, kas saskatīja pretrunas ar iecerēto Laikmetīgās mākslas muzeju, kas jau sen tiek tautai un mākslai solīts.
– Kāda pretestība? Kādas pretrunas? Lai ir Laikmetīgās mākslas muzejs, tas ir savs vajadzīgs dibinājums. Bet Tehniskās universitātes telpās varētu glabāties viss labais, uz kura pamata laikmetīgā māksla vispār radusies, viss pēckara modernās mākslas mantojums, manas paaudzes radītais. Piemēram, kur jūs varat redzēt Edgaru Iltneru? Taču visas bijušās savienības mērogā viņš savulaik ienāca kā brīnums, uz kura pamatiem veidojies nākamās paaudzes pienesums. Latviešu tautai pasveši arī par viņu jaunākas paaudzes mākslinieki. Vai Kazaku zina, Grosvaldu zina? Bet šīs zināšanas celtu pašapziņu, ar māksliniekiem varam lepoties ne mazāk kā ar operas slavenībām – Garanču, Kovaļevsku…
– Esat strādājusi radošu darbu, izaudzinājusi bērnus, veidojusi karjeru. Kā to izdevies apvienot?
– Nejauks vārds “karjera”. Man nepatīk. Kad 1992. gadā aizgāju no Mākslinieku savienības priekšsēdes amata, jutos tik laimīgs cilvēks, tik brīva. Nu tik varēs sākt!… Man bija ļoti labi laikabiedri. Katrs kaut ko milzīgi vērtīgu izdarījis. Man ir pienākums pateikt paldies visiem, kas labi strādājuši. Man ir vajadzīgs kopējs pozitīvs fons. Tagad mani uztur cilvēkmīlestība. Redzu visriņķī apkārt labo. Tas ārkārtīgi uzpilda.
