“Mani uztur cilvēkmīlestība”. Saruna ar mākslinieci Džemmu Skulmi 90. dzimšanas dienas priekšvakarā 0
Pie Mežaparka mājas vārtiņiem mani un kolēģi fotogrāfi viņa sagaida ar karalisku precizitāti. Neviens no mums ar puķēm neaizraujas, viņa stāsta, vedinot caur dārzu darbistabā. Tagad visi mākslinieki Skulmes – gleznotāja Džemma Skulme, viņas dēls Juris Dimiters un meita Marta Skulme – dzīvo kopā. Svētdien, 20. septembrī, Džemmai Skulmei apritēs apaļi deviņdesmit. Apgāds “Neputns” laidīs klajā apjomīgu grāmatu. Lēta jau laikam nebūs, neslēpj notikuma vaininiece. “Taču, ja kāds grib pietuvoties man, saprast mani kā cilvēku, kas mīlējis vienu un visas mākslas to daudzveidībā, caur mani gūt ko vērtīgu arī mākslas procesu izpratnē…” Sarunā Džemma Skulme ik pa brīdim punkta vietā atstāj vietu daudzpunktei.
Mākslinieces gleznu izstāde būs kultūras namā Mālpilī, kur atrodas arī māsīcas Ināras Skulmes, Valentīna Skulmes dzīvesbiedres, aprūpētais un pagasta atbalstītais Skulmju dzimtas muzejs. Mālpilī kopš mazotnes vadītas visas bērnības vasaras, stāsta Džemma Skulme. “Esam ierīkojuši memoriālu vecākiem (gleznotājs un scenogrāfs Otto Skulme un tēlniece Marta Skulme. – V. K.) un aktierim Valentīnam Skulmem. Mirušajiem. Vēl nav, bet kādreiz tur varēs būt arī kas no manis, vienkārši tā vieta ir tik ļoti skaista…” Nekāda svinēšana arī pēc izstādes atklāšanas nenotiks. Nepatīkot sveicēju rindas, lielie puķu pušķi. “Esmu pretiniece lielām svinēšanām, ballēm,” viņa piemetina. Vai tā bijis vienmēr? “Šķiet, kopš vīra (gleznotājs Ojārs Ābols. – V. K.) nāves… Protams, dodos, kur vajag,” viņa turpina, “uz bērēm vienmēr esmu gājusi. Kad biju Mākslinieku savienības priekšsēde, nācās pat runas teikt. Vīrieši arī nebija nekādi runātāji, tas smagums dzīvē jau bieži uz sieviešu pleciem…”
Mākslinieces dēls Juris Dimiters nupat priekšpusē izlicis viņas 2000. gadā radītu gleznu, pie kuras nu apstājamies. Stāstā ir viss – vectēvs Andrejs Liepiņš, atmodas un pirmo Dziesmu svētku dalībnieks, viņa skolas burtnīca no cara laikiem, Otto Skulmes scenogrāfija 1921. gadā Operā izrādītajai “Ugunij un naktij”, vēstule dzīvesbiedrei Martai Skulmei uz laukiem… Kolāžām Džemma Skulme izmantojusi autentisku ģimenes arhīvu pat no aizpagājušā gadsimta. Strādāts ar krāsainu druku, modernām tehnoloģijām, jo oriģinālu būtu žēl.
