“Ja godīgi, negaidīju, ka tik traki” – advokāts par jaunieša ar Ukrainas karogu lietu 0
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uz izmeklēšanas laiku no darba atstādināta policijas darbiniece, kuras dzīvesbiedrs 20. maijā Rīgā piekāva jaunieti ar Ukrainas karogu uz pleciem. Policisti (pēc redakcijas rīcībā esošās neoficiālās informācijas – Anastasiju Cvirko) tur aizdomās par amatpersonas bezdarbību – iespējams, viņa palīdzējusi vīrietim slēpt auto un slēpties pašam, tāpēc prokurore izdalījusi atsevišķu procesu, ko nosūtījusi izvērtēšanai tiesībsargājošo iestāžu darbinieku pārkāpumus izmeklējošajam Iekšējās drošības birojam.
Kā jau “Latvijas Avīze” rakstījusi, jaunieti piekāvušajam vīrietim (pēc redakcijas rīcībā esošām ziņām uzbrucējs ir Valērijs Lazarevs) sastādīts prokurores priekšraksts par sodu par huligānismu – 200 darba stundām sabiedrības labā. Apsūdzētais esot arī samaksājis jaunieša prasīto morālā kaitējuma kompensāciju 6034 eiro.
Prokurore Iveta Rudzīte savu lēmumu komentēt atsakās. Gan cietušā Vlada advokāts, gan daudzi sabiedrības pārstāvji sašutuši, ka uzbrukums nav kvalificēts kā naida noziegums (pēc liecinieku un cietušā teiktā, uzbrucējs nācis virsū jaunietim, kuram uz pleciem bija Ukrainas karogs, un krievu valodā teicis: “Kas tā tev par fašistu lupatu?!”).
Prokuratūra iepriekš komentēja, ka noziedzīgais nodarījums nav kvalificēts kā tāds, kas vērsts uz nacionālā vai jebkāda cita naida vai nesaticības izraisīšanu, jo apsūdzētais, nodarot miesas bojājumus cietušajam, neesot vērsies pret viņu kā konkrētai nacionalitātei, etniskai grupai vai rasei piederīgu personu.
Prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka izmeklēšanā esot noskaidrots, ka uzbrucēja motīvi bijuši personiski un huligāniski – viņam radies nodoms “apdraudēt cietušā mieru, ierobežot viņa pārvietošanos, prettiesiski noteikt viņa rīcību, nobiedēt viņu un nodarīt viņam miesas bojājumus”.
Cietušā advokāts Egons Rusanovs prokurores lēmumu apņēmies pārsūdzēt. Taču arī ne bez sīkiem šķēršļiem, piemēram, piektdien viņam neesot izsniegti krimināllietas materiāli.
“Jā, likums neparedz, ka lietās, kurās ir prokurora priekšraksts par sodu, cietušai pusei būtu izsniedzami krimināllietas materiāli vai to kopijas. Likums paredz, ka advokāts var tikai iepazīties un norakstīt. Tomēr praksē prokurors krimināllietu parasti izsniedz, tas nav aizliegts, jo tas ir tāds mākslīgs, neloģisks šķērslis. Parasti jau arī prokurors ir vienā pusē ar cietušo pusi un tas ir arī draudzīgs žests. Nav jau arī lietā nekādu noslēpumu. Kāpēc prokurore šoreiz tā rīkojās, nezinu. Līdz ar to es tagad esmu spiests rūpīgi izvēlēties vārdus, lai neizraisītu prokuratūras nepatiku, iekams priekšraksts nav stājies spēkā,” man komentē E. Rusanovs.
“Bet īsumā par šo izmeklēšanu varu pateikt: šoks. Jūtos pazemots, jo mani uzskata par muļķi. Izmeklētāji un prokurore ir noticējuši apsūdzētā versijai, ka viņš bijis 20. maijā nervozs par situāciju kopumā un gribējis tikai aizrādīt puisim ar Ukrainas karogu, ka nevajag rīkoties provokatīvi, lai neeskalētu situāciju. Un uzbrucējs esot aizmirsis, ka norādījis puisim, ka Ukrainas karogs esot fašistiska lupata. Brīnos, ka arī prokurore tam tic. Skaidrs, ka tas nav huligānisms, bet naida noziegums. Tāpēc top sūdzība par prokurores priekšrakstu. Ja priekšraksts tomēr stāsies spēkā, es sabiedrībai sniegšu detalizētāku informāciju.”
Advokāts par savām emocijām padalījās arī sociālajos tīklos: “Iepazinos ar krimināllietas materiāliem. Redzētais atstāja nomācošu iespaidu. Ja godīgi, negaidīju, ka tik traki. Tiktāl, ka jāņem pauze līdz pirmdienai, lai adekvāti varētu reflektēt iespaidus un lai emocijās vēl kādam neatņemtu tiesības uz taisnīgu tiesu, kura, ceru, tomēr būs. Jebkurā gadījumā izbrīna viens. Kādai jābūt pašpārliecinātībai, zinot manu ilggadējo pieredzi kriminālprocesa jomā un visnotaļ skrupulozo attieksmi pret kriminālistisko rūpību, cerēt, ka tas viss tiks norīts, un es ļaušu piesmiet justīciju… Turklāt šobrīd jākoncentrējas uz pamatotas sūdzības sastādīšanu.”
Jāpiebilst, ka Lazarevs joprojām nav personīgi atvainojies Vladam. Par atvainošanos ir teikts tikai priekšrakstā par sodu: lūk, Lazarevs ļoti nožēlojot izdarīto, viņam esot kauns savas ģimenes priekšā un viņš atvainojoties cietušajam.
Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins šo lietu komentē tā: “Tas jebkurā gadījumā ir naida noziegums. Tā nav vienkārša huligāniska darbība, kuru izraisīja nepatika pret cilvēku. Nebija sadzīviska konflikta. Konflikta pamats bija ideoloģisks, politisks. Advokāta pārsūdzībai ir pamats.”
