Kamēr mazi bērni, tikmēr miers 43
Arī Armands Čiževskis ir dienējis profesionālajā dienestā, taču dienests beidzies ar mugurkaula traumu. “Garš stāsts, bet vienīgā iespēja aiziet no armijas bija pēc abpusējas vienošanās,” atceras Armands. “Ja mani atvaļinātu traumas dēļ, tad neviens vairāk neiesauktu. Nesen policija feisbukā atrada nevis mani, bet manu sievu. Izrādās, papīri no tiesas jau nodoti policijai, jo nevarējuši atrast deklarētajā dzīvesvietā. Vecvecāki apgalvoja, ka nekādas vēstules neesot bijis, tik policija meklējusi.
Sieva tobrīd bija Latvijā stāvoklī ar dvīnīšiem, aizbraucu uz Latviju, aizgāju uz policijas iecirkni, attieksme tur, kā jau Latvijā. Iedod papīrus, pašam paprasīja aiznest uz tiesu pāri ielai. Tiesa jāgaida nedēļu, teicu, ka manis vairāk Latvijā nebūs, uzrakstīju iesniegumu, lai var izskatīt bez manas klātbūtnes. Beigās atnāca e-pasts, ka piespriests administratīvais sods, kādi 30 eiro laikam. Summa nav traka, bet mani atkal var iesaukt nākamajās mācībās, un es atkal neierodos. Un atkal neierodos. Un tie sodi tikai aug, un aug un aug! Aizbraucu uz Rekrutēšanas centru, tur paskaidroja, ka pats vien vainīgs, ka parakstīju papīrus par abpusējo vienošanos. Un likumā noteikts – ja manā uzraudzībā ir bērni līdz pirmsskolas vecumam, tad varu neierasties. Pagaidām būs miers, bet turpmāk pat nezinu, jo bērni izaugs, sāks iet skolā, atkal būs jāsāk domāt kādas atrunas.”
Šobrīd tiek kārtota britu pase, no Latvijas pilsonības Armands gan atteikties negribētu. “Tomēr, tā kā tas ietekmē manu finansiālo stāvokli un, ja būs saprātīgāk atteikties, tad tā būs jādara, jo nekādu plusu es vairāk tai pilsonībai neredzu,” prāto Armands.
Atteiksies no Latvijas pilsonības
Jānis (vārds mainīts) savulaik darbojās ārrindas zemessargos. Pirms aizbraukšanas izstājās no zemessargiem, deklarēja jauno dzīvesvietu ārzemēs. Jānis automātiski tika ieskaitīts NBS rezervē, un, tā kā viņa dzīvesvieta bija zināma, pavēste viņu sasniedza uzreiz. Ierasties uz mācībām Jānis nevar, jo darba devējs nelaiž, Jānis ir arī vienīgais apgādnieks savai ģimenei – sešus gadus vecajam dēlam un sievai, kura nestrādā. Jāatzīmē, ka Lielbritānijā ģimenes ar bērniem tiek ļoti uzmanītas, par bērna atstāšanu vienatnē vecākiem var iestāties kriminālatbildība, tādēļ parasti viens no vecākiem nestrādā. Mājokļa īres maksas ir augstas, un, ja darba devējs atļauj doties uz mācībām, tad vienīgais apgādnieks nevar atļauties nestrādāt teju trīs nedēļas. Jāņa sarakstē ar NBS ir iesaistījies arī Jāņa darba devējs, kuram paziņots, ka labāk būtu laist Jāni uz mācībām, pretējā gadījumā došanās uz tiesu Latvijā un sodu maksāšana paņems daudz vairāk laika un līdzekļu.
“Sākotnēji britu pilsonību gribējām iegūt tikai tāpēc, lai nerastos problēmas, kad Lielbritānija oficiāli būs izstājusies no ES. Bet šobrīd visi apstākļi ir sagrozījušies tā, ka tiek kārtotas pēdējās formalitātes, lai iegūtu britu pilsonību, un nākamais pieturas punkts būs atteikšanās no Latvijas pilsonības, lai nebūtu jācieš no pastāvīgām problēmām, kas tiek radītas ārzemēs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem,” skaidro Jānis.
Lēmumu pieņemt nebijis viegli, jo Latvijas pilsonība viņiem nav tukša skaņa, taču Jānis ir nostādīts grūtas izvēles priekšā – vai nu doties uz mācībām un radīt milzu problēmas gan sev, gan savai ģimenei, vai nedoties uz mācībām, bet katru gadu saņemt sodus un negribot kļūt par likumpārkāpēju. Uz mācībām Jānis dotos ļoti labprāt, joprojām patīk un interesē viss, kas saistīts ar armiju.
